Pasaulē
Patlaban atbildīgā komisija iniciatīvu nav saņēmusi, jo Saeimas Prezidijs to ir nosūtījis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei parakstu pārbaudei. Ja Saeimas komisija pirmdien saņems iedzīvotāju iniciatīvu, tad to varētu izskatīt oktobra sākumā.
Koalīcijas deputāti gan ir izteikušies pozitīvi par plānotajām izmaiņām, norādot, ka piedāvātā iemaksu pārnese no otrā uz pirmo pensiju līmeni neradīs zaudējumus iedzīvotājiem.
Tā ir visstraujāk parakstītā iniciatīva "Manabalss.lv" 13 gadu pastāvēšanas vēsturē. Līdz 20.septembra pusdienlaikam to parakstījuši vairāk nekā 19 200 iedzīvotāju.
Iniciatīvas autori ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo", norādot, ka nav pieļaujama šodienas īstermiņa budžeta tēriņu finansēšana uz iedzīvotāju pensiju rēķina.
Pēc "Indexo" aplēsēm, iecerētais pensiju otrā līmeņa samazinājums vidējās algas saņēmējam pēc desmit gadiem pensiju uzkrājumu samazinās par 4000 eiro, bet, pensionējoties pēc 30 gadiem, šo nodokļu izmaiņu rezultāts būs par 40 000 eiro mazāks pensiju uzkrājums.
"Indexo" valdes loceklis, līdzekļu pārvaldnieks Artūrs Roze skaidro, ka valdības ierosinājums rada šķietamu iespaidu, ka pensiju uzkrājuma samazinājums ir tikai par vienu procentpunktu, kas izklausās nebūtiski.
"Taču patiesība ir, ka tas ir nākotnes pensiju uzkrājumu samazinājums par sesto daļu no tā iemaksu līmeņa, kāds tas ir šobrīd. Mūsuprāt tas ir klaji nepieņemami, ka budžets tiek lāpīts uz iedzīvotāju nākotnes labklājības rēķina. Budžeta un Latvijas ekonomikas attīstība būtu jāvada ilgtspējīgi, proti, ar sabalansētiem izdevumiem un ieņēmumiem šodien, nevis iztērējot nākotnes uzkrājumus," uzsver Roze.
Viņš norāda, ka iecerētā nodokļu reforma paredz, ka minētais 1% no bruto algas tiks novirzīts pensiju sistēmas pirmajā līmenī, kas balstās uz solidaritātes principa jeb no šodienas strādājošo sociālajām iemaksām 14% tiek maksāti pensijās šodienas pensionāriem. "Uz papīra" iedzīvotājiem pensiju pirmajā līmenī veidojas noteikts pensiju kapitāls, bet tas nav reāls uzkrājums - tas ir tikai solījums nākotnē maksāt pensiju.
Roze skaidro, ka tas ir nereālistisks, politisks solījums, jo pensionāru kļūst vairāk, bet strādājošo mazāk un kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk. Bez būtiskām izmaiņām pensionēšanās vecumā vai indeksācijas kārtībā pensiju pirmā līmeņa saistības ilgtermiņā nav izpildāmas. Tikmēr 6%, kas katru mēnesi no algas uzkrājas pensiju otrajā līmenī, ir reāla nauda, kas pieder konkrētam iedzīvotājam un ir mantojama.
