AT konstatēja, ka tajā iesniegtajā sūdzībā vīrietis pēc būtības atkārtojis apelācijas sūdzībā paustos argumentus, kurus apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi, un ka tā ir vērsta uz apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ.
No lietas apstākļiem izriet, ka vīrietis, lai reģistrētos Autotransporta direkcijā (ATD) kā pasažieru komercpārvadājumu vadītājs, elektroniski iesniedza viltotas valsts valodas prasmes apliecības kopiju un iesniegumā atzīmēja, ka viņa valsts valodas prasmes nav zemākas par noteikto B līmeņa 1.pakāpi.
Tā kā apliecībā bija norādīti nepareizi personas dati un ATD radās aizdomas, ka tā nav autentiska, tika iegūta papildu informācija un noskaidrots, ka apliecība ar šādu numuru izsniegta citai personai un vīrietis tajā norādītajā datumā valsts valodas prasmes pārbaudi nav kārtojis.
Rīgas pilsētas tiesa atzina vīrieti par vainīgu un sodīja viņu ar sabiedrisko darbu uz 100 stundām.
Tiesa atzina par pierādītu, ka vīrietim nebija nepieciešamā apliecinājuma par valsts valodas prasmi, tādēļ viņam nebija likumīga pamata reģistrēties Taksometru vadītāju reģistrā.
Tiesa norādīja, ka lai šādas tiesības iegūtu, apsūdzētais apzināti izmantoja viltotu dokumentu, pievienojot tā attēlu savam iesniegumam un tādējādi uzdodot to par īstu, lai apliecinātu, ka viņam ir tiesības strādāt par taksometra vadītāju.
Rīgas apgabaltiesa, kurai vīrietis bija iesniedzis apelācijas sūdzību, atstāja Rīgas pilsētas tiesas spriedumu negrozītu.
Tiesas kolēģija atzina, ka nav nozīmes, kādā veidā apsūdzētais ieguvis viltoto apliecību, un noraidīja apelācijas sūdzībā izteikto argumentu, ka apliecības attēlu nevar atzīt par dokumentu, kas piešķirtu tās uzrādītājam tiesības.


