Pasaulē
JV ir gatava cieņpilnai saunai ar Ministru Prezidenta amatam izvirzīto "Apvienotā saraksta" politiķi, Saeimas deputātu Andri Kulbergu. Partija sagaida kandidāta redzējumu par prioritātēm un darāmajiem darbiem, kā arī iespējām cieņpilnai sadarbībai.
Tikmēr JV prioritāte sarunās būs iekšējā un ārējā drošība, kā arī cilvēktiesību jautājumi. "Mums vajadzīga skaidra pārliecība, ka, lai kādas būtu koalīcijas, mēs neatkāptos no cilvēktiesību standartiem," teica Jurēvics, uzsverot, ka šajā gadījumā tiek domāts tai skaitā par Stambulas konvenciju un partnerības regulējumu.
"Nekādā veidā nevar atkāpties no Eiropas vērtību kursa," uzsvēra politiķis.
Par iespējamo jomu sadalījumu un partneriem patlaban runāt esot vēl pāragri, un JV pašlaik "nē" pasaka tikai sadarbībai ar partijām "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei!".
Jautāts par to, kā JV varētu izmantot savu deputātu mandātu skaita "zelta kārti" un vai JV negribētu uzņemties aizsardzības ministrijas pārraudzību, deputāts apgalvoja, ka JV nebaidās ne no atbildības, ne darba - JV ir lielākā Saeimas frakcija, kas turklāt strādā saliedēti.
"Jāsagaida no nominētās personas redzējums un atbildes uz jautājumiem. Lēmumu pieņemsim par visiem jautājumiem un koalīcijām tikai pēc konsultācijas ar frakciju un partijas valdi," piekodināja politiķis. Pagaidām nekādi tikšanās datumi vēl nav nolikti.
Jurēvics arī akcentēja, ka līdztekus sarunām par jauno valdību ir ļoti svarīgi panākt, ka Saeimā notiek partiju koordinācija, lai nepieļautu Latvijai vidējā un ilgtermiņā neizdevīgu un populistisku lēmumu pieņemšanu. JV jau ir konsultējusies ar līdzšinējiem koalīcijas partneriem - Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un partiju "Progresīvie".
"Parlamentā ir bijuši dažādi likumprojekti un lēmumprojekti, kas apdraud budžetu un tiesiskumu. Parlamentā nevar savārīt īstermiņa un ilgtermiņa ziepes," pauda parlamentārietis.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs no premjera amata kandidāta Kulberga sagaida ziņojumu par būtisku progresu līdz 25. maijam. Ar to tiek saprastas konkrētas koalīcijas aprises, atbildības jomu sadalījums starp partijām un valdības deklarācijas uzmetums.
Tāpat ziņots, ka pirmajā sarunu raundā piektdien, 15. maijā, prezidents uzklausīja Saeimas frakciju pārstāvju viedokli par vēlamo koalīcijas modeli, iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī redzējumu par darbiem, kas valdībai jāpaveic līdz Saeimas vēlēšanām oktobrī.
Valsts prezidents pauda pārliecību, ka, neskatoties uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, ir iespējams izveidot lemtspējīgu valdību ar atbalstu Saeimā. Rinkēvičs pauda uzskatu, ka, neskatoties uz politisko nenoteiktību un nestabilitāti, nākamajam Ministru kabinetam valsts aizsardzības, iekšējās un ārējās drošības stiprināšana joprojām ir svarīgākais uzdevums.
Valsts prezidents uzsvēra, ka jaunajam Ministru kabinetam būs jāspēj nodrošināt arī drošu un caurspīdīgu Saeimas vēlēšanu norisi, kas ir demokrātiskas, tiesiskas valsts pamats. Viņaprāt, jaunajai valdībai būs jārod risinājums vairākiem problēmjautājumiem, piemēram, pretgaisa un civilās aizsardzības ieviešanai, kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšanai, demogrāfijas stiprināšanai un satiksmes jomas kapitālsabiedrību pārvaldībai.
Tāpat ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ceturtdien, 14. maijā, paziņoja par demisiju un pirms tam no amata atbrīvoja zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).
Iepriekš "Progresīvie" aicināja prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, uzskatot, ka valdība ir zaudējusi rīcībspēju. Konflikti koalīcijā saasinājās pēc premjeres lēmuma pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) demisiju saistībā ar dronu incidentiem Latgalē.
Iniciatīvu jaunas valdības veidošanai uzņēmās Nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība un "Apvienotais saraksts", apsverot arī citu partneru iesaisti, tostarp "Jauno vienotību".
