Pasaulē
– Karipova kungs, kā jūs raksturotu mūsu valstu attiecību dinamiku? Kā attīstās galvenais rādītājs – ekonomiskā sadarbība?
– Kazahstānas un Latvijas attiecības attīstās dinamiski un daudzpusīgi, aptverot politiskos, ekonomiskos un kultūras aspektus. Latvija ir nozīmīgs un uzticams Kazahstānas partneris gan Baltijas reģionā, gan Eiropas Savienības ietvaros. Stabilu pamatu mūsu attiecībām ir nodrošinājušas augsta līmeņa vizītes. Ir izveidots konstruktīvs politiskais dialogs, tiek uzturēti regulāri kontakti dažādos līmeņos, tostarp starp abu valstu ārlietu ministrijām. Starp mūsu valstu ārpolitikas departamentiem notiek regulāras politiskās konsultācijas.
Svarīgākais mūsu sadarbības rādītājs ir ekonomiskās attiecības, un ar gandarījumu varu atzīmēt, ka preču apgrozība starp Kazahstānu un Latviju nepārtraukti pieaug. Pagājušajā gadā tā bija 356 miljoni ASV dolāru, kas ir par 68 procentiem vairāk nekā 2022. gadā. Šī dinamika liecina par augstu ieinteresētību un sadarbības aktivizāciju.
Loģistika un tranzīts joprojām ir prioritārās jomas. Šā gada maijā Latviju darba vizītē apmeklēja Kazahstānas satiksmes ministrs Marats Karabajevs, kurš tikās ar Latvijas kolēģi – satiksmes ministru Kasparu Briškenu. Vizītes laikā veiksmīgi norisinājās ekonomikas forums, kas izraisīja lielu interesi Latvijas transporta un loģistikas nozares pārstāvju vidū.
Aktīvi attīstās sadarbība tirdzniecības jomā, šeit vēlos atzīmēt Latvijas farmācijas ražotāju iniciatīvas, kuri ir gatavi nodrošināt Kazahstānas tirgu ne vien ar kvalitatīviem, bet arī ar pašiem modernākajiem preparātiem. Tiek apsvērti ražošanas lokalizācijas varianti. Esmu pārliecināts, ka Kazahstānas tirgus Latvijas uzņēmumiem ir ļoti pievilcīgs.
Savukārt no Kazahstānas Latvija saņem kviešus, ogles, neapstrādātu cinku un naftas produktus. Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju šogad ķīmiskā mēslojuma piegādi Latvijai pirmo reizi sāka liels Kazahstānas uzņēmums «Kazhosfat». Iespējams, turpmāk piegāžu apjoms pieaugs.
– Cik lielā mērā mūsu ekonomiskās attiecības ir ietekmējušas ASV un ES sankciju prasības?
– Ir pārrautas daudzas loģistikas un tirdzniecības ķēdes. Preču piegādei puses ir spiestas veidot jaunus kanālus pasaules tirgos, ņemot vērā nepieciešamību ievērot sankciju režīmu. Kazahstāna šajā jautājumā ieņem atklātu un konsekventu nostāju. Mēs neesam pievienojušies Rietumu sankcijām, bet mēs tās ievērojam. Šim nolūkam mums ir izveidota darba grupa, kas pastāvīgi sazinās ar Eiropas Savienību un ASV. ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans ir vairākkārt apmeklējis Kazahstānu un atzinīgi novērtējis Kazahstānas valdības darbu.
Tāpat par sankciju jautājumiem aktīvi un produktīvi sadarbojamies ar ES valstīm, tai skaitā Latviju, tostarp divpusēji.
– Kādus iekšējos ekonomiskos mērķus sev izvirza valsts vadība?
– 2. septembrī Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs uzstājās ar vēstījumu tautai. Īpašu uzmanību viņš pievērsa Kazahstānas ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, norādot, ka valsts galvenie mērķi ir ilgtspējīgs sociāli ekonomiskais progress, pilsoņu potenciāla atraisīšana un nacionālās labklājības palielināšana.
Manuprāt, viena no galvenajām veiksmīgas attīstības atslēgām ir ekonomikas diversifikācija. Kazahstāna ir bagāta valsts, mūsu dzīlēs ir sastopama, kā saka, visa periodiskā tabula. Tomēr mēs veiksmīgi attālināmies no ekonomikas, kas balstīta uz izejvielu resursiem, uzsvars tiek likts uz pārstrādes sektoru, tostarp uz mazā un vidējā biznesa atbalstīšanu. Savā vēstījumā prezidents izvirzīja valdībai uzdevumu aktīvāk piesaistīt Kazahstānai ārvalstu investorus.
Vēl viens, ne mazāk svarīgs akcents prezidenta vēstījumā – nākotnes panākumu pamatā ir izglītoti pilsoņi. Vairāku pēdējo gadu laikā Kazahstānā darbību ir sākušas 23 vadošo pasaules universitāšu filiāles, liekot uzvaru uz tehniskajām specialitātēm un IT sektoru. Turklāt Kazahstānā jau daudzus gadus veiksmīgi darbojas valsts programma «Bolašak», kuras ietvaros jauniešus sūta studēt uz visprestižākajām pasaules universitātēm. Tas dod labus rezultātus: jaunieši pēc šīs programmas pabeigšanas atgriežas dzimtenē un iegulda savas zināšanas un prasmes tās attīstībā. Kazahstāna aktīvi ievieš mākslīgā intelekta iespējas, tostarp valsts pārvaldē.
Drīzumā republikā notiks referendums – mūsu valsts iedzīvotāji lems, vai Kazahstānā ir jābūt atomelektrostacijai.
– Kazahstāna joprojām ir sava veida stabilitātes sala reģionā, kur arvien lielāka nozīme ir reliģiskajam faktoram. Vai šai jomai tiek veltītas īpašas pūles?
– Kazahstānā vispārēju atbalstu guva iniciatīva par Pasaules un tradicionālo reliģiju līderu kongresu. 2022. gada septembrī notika VII kongress, kurā piedalījās pāvests Francisks. Jau pavisam drīz, 7.–8. oktobrī, Kazahstānas galvaspilsētā Astanā plānota šī Kongresa Sekretariāta kārtējā – proti, XXII – sēde, kuru vadīs Kazahstānas Republikas parlamenta Senāta priekšsēdētājs – Pasaules un tradicionālo reliģiju līderu kongresa Sekretariāta vadītājs Maulens Ašimbajevs. Paredzams, ka šī foruma darbā piedalīsies pasaules un tradicionālo reliģiju – islāma, kristietības, budisma, jūdaisma, hinduisma, daoisma, šintoisma – reliģiskie līderi.
– Un kā ir ar tūrisma perspektīvām? Vēl nesen starp mūsu valstīm pastāvēja tiešie avioreisi...
– Arī šajā jomā mēs esam aktivizējuši darbu. Pavasarī tika izdots tūrisma ceļvedis latviešu, kazahu un angļu valodā par Kazahstānas skaistākajām un vēsturiski nozīmīgākajām vietām.
Pirms pandēmijas uz Kazahstānu lidoja airBaltic. Patlaban tiek izskatīts jautājums par mūsu valstis savienojošu tiešo reisu atsākšanu. Ceru, ka nākamā gada sākumā mūs sagaida labas ziņas.
– Paldies par sarunu!
Ļudmila VEVERE.
