Pasaulē
Kā garantēti nokārtot CSDD eksāmenu: visas nianses par vadītāja apliecības iegūšanu kopā ar instruktor.lv
Mūsu viesis – viens no vispopulārākajiem braukšanas instruktoriem Rīgā. Karens Tadevosjans ir braukšanas instruktors Rīgā un licencēts ceļu satiksmes noteikumu pasniedzējs, kurš ieguvis rekordlielu skaitu pozitīvu atsauksmju no visu vecumu apmācāmajiem.
Nav noslēpums, ka dinamikas pārpilnajā mūsdienu pasaulē viens no vērtīgākajiem cilvēka aktīviem ir laiks. Šodienas mobilitāte ir rītdienas panākumu atslēga.
Parunāsim ne tikai par to, kāpēc ir svarīgi iegūt autovadītāja apliecību, bet arī par pašu būtiskāko – kā to iegūt viegli, ātri un nešķiroties no milzīgas naudas summas.
Auto instruktors Karens mums pastāstīja, kā viņš nonācis līdz šai profesijai, atklāja vairākus noslēpumus, kāpēc ir populārs apmācāmo vidū, un dalījās ar padomiem, kas palīdzēs pieņemt pareizo lēmumu tiem, kuri vēl tikai apdomājas, ko darīt – kārtot vai nekārtot vadītāja kvalifikācijas eksāmenu.
Savu autovadītāja apliecību es saņēmu 1995. gadā un biju pārliecināts, ka braucu meistarīgi. Taču jau tā paša gada novembrī, traucoties ar ātrumu 110 km stundā pa sniegoto Jelgavas–Rīgas šoseju, iekļuvu smagā avārijā. Mašīna apgāzās otrādi, un līdz ar to mainījās mana attieksme pret vadīšanu un ceļu satiksmes drošību. Vēlāk, iekams kļuvu par instruktoru, es 19 gadus nostrādāju Kriminālpolicijā. Bīstamais darbs nereti izraisīja vēlmi pārkāpt ātruma ierobežojumu, taču tad vienmēr prātā atausa tas negadījums.
Kopš tā laika vairāk nekā 30 gadus pilnveidoju savas zināšanas par drošu braukšanu un dalos tajās ar kursantiem. Pieredze ir labākais skolotājs. Tomēr dzīvē ir svarīgi ne vien saņemt mācību, bet arī pēc tam izdarīt pareizos secinājumus. Kļūdas uz ceļa otru iespēju nedod, tāpēc labāk tās nepieļaut.
Transportlīdzekļa vadīšana ir vairāk nekā vienkārši stūres grozīšana un pedāļu spiešana. Braukšanas drošības pamatā ir spēja nesatraukties, noturēt uzmanību un koncentrēties. Savās nodarbībās vienmēr minu piemērus par dažādām situācijām, mācu pareizu un ātru reakciju kritiskos gadījumos. Galu galā pat neliela ātruma pārsniegšana ietekmē bremzēšanas ceļa garumu. Pēc ievada teorijas mēs vienmēr praktiski apgūstam dažādas iemaņas.
Kāpēc privātstundas?
- Pirmkārt, ikviens jauns kursants vispirms skatās ne vien uz autoskolu un instruktoru reitingu, bet arī uz cenu. Un kurš gan nav ievērojis visuresošās reklāmas par milzu atlaidēm, «bezmaksas» teorijas apguvi utt. Redzot šādu piedāvājumu, kursants parasti neņem vērā, ka šajā autoskolā strādā cilvēki. Daudz cilvēku! Teorijas pasniedzēji, administrācija, mārketinga speciālisti un sekretāri, un neviens no viņiem nestrādā par velti. Nemaz nerunājot par dažādiem procentu maksājumiem par transportlīdzekļu līzingu, auto servisa izmaksām, telpu nomu... Tikai retais aizdomājas, ka šī «bezmaksas» teorija vēlāk būs jākompensē. Kādā veidā? Tieši tā – no kursantu kabatām, kurus var apmācīt, piemēram, palielinot nodarbību skaitu vai vispār – cena par papildu nodarbībām, kuras sāksies pēc obligātajām desmit, – kļūs lielāka.
- Otrkārt, autoskolās iepazīstina ar pamatiemaņām, bet, lai varētu braukt droši, ir nepieciešama pieredze. Autoskola ir sava veida konveijers, kurā ne vienmēr tiek ievērotas kursantu individuālās īpašības. Tāpēc, ņemot vērā, ka es jau daudzus gadus apmācu kursantus un zinu, kā šī sistēma darbojas, ar prieku dalos ar aktuālo informāciju par autoskolām, to apmācības niansēm un īpatnībām. Es ikvienam izstrādāju personālu programmu, lai nodrošinātu, ka mācīšanās ir maksimāli efektīva. Tieši tāpēc tika izveidota privātā prakse instruktor.lv.
Pie manis mācās dažāda gadagājuma cilvēki. Ikvienai vecuma grupai ir savas īpatnības, kas jāņem vērā, veidojot individuālu programmu. Atbildības sajūta, reakcijas ātrums, nedrošība vai bailes. Dažas īpašības apmācībā ļoti noder, bet citas traucē. Mūsu uzdevums ir strādāt ar visiem, stiprināt noderīgās īpašības un izskaust nevajadzīgās.
«... Man drīz būs 60, un es esmu tankkuģa kapteinis. Es vadu kuģi vairāku miljonu dolāru vērtībā, bet nekad nebiju sēdies pie automašīnas stūres. Mūs vienmēr vadāja mana sieva. Liktenim labpatikās, ka man bija jāiegūst vadītāja apliecība, un, kad pirmo reizi sēdos pie stūres, es tajā drudžaini ieķēros un drebēju no bailēm kā bērns... Tobrīd es neticēju, ka man izdosies iegūt tiesības. Karen, tu esi paveicis brīnumu! Paldies! Labs ļoti labs instruktors!»
Jā, tas noteikti ir nervozs darbs. Ne tik daudz kursantu pieļauto kļūdu dēļ, bet lielākoties tāpēc, ka pieredzējušo autovadītāju vidū mūsu pilsētā trūkst braukšanas kultūras. Es nekad nestrostēju kursantus par viņu misēkļiem, cenšos visu uztvert mierīgi. Galu galā viņiem braukšana pati par sevi ir stresa situācija. Pēc nodarbības mēs kopā izanalizējam kļūdas, izdarām secinājumus, es uzzīmēju kustības diagrammu un konkrētās situācijas risinājumu, tādējādi kursanti to vienmēr saglabā atmiņā.
«... nomainīju piecus instruktorus un trīs autoskolas. Pametu apmācību un atkal atsāku. Atceros dažu instruktoru rupjo attieksmi un kavēšanos. Viens no viņiem visu laiku vienkārši urbās savā telefonā un pēc septītās nodarbības pateica, ka es ne uz ko neesmu spējīga. Pie Karena nonācu jau pavisam izmisusi. Atceros, ka izplūdu asarās, kad mašīna noslāpa krustojuma vidū. Joprojām nevaru saprast, kā Karenam izdevās man ne vien iemācīt braukt ar mašīnu un sagatavoties eksāmenam, bet arī panākt, ka braukšana sagādā baudījumu! Paldies, ka man ticējāt un palīdzējāt!»
Vai nav interesanti gadījumi no prakses? Varētu par to uzrakstīt veselu grāmatu. Atceros, kāda meitene atnāca no cita instruktora. Viņai tuvojās beigām trīs gadu periods, kura laikā kursantam vai nu jāiegūst tiesības, vai visa apmācība jāsāk no jauna – sākot ar teoriju. Izstrādājām meitenei īpašu grafiku, praktiskos vingrinājumus un sākām intensīvi gatavoties CSDD eksāmenam. Paaugstinātā stresa un saspringto termiņu dēļ viņa CSDD eksāmenā izkrita... Galvenais klupšanas akmens bija ieciklēšanās pie domas: «Nedrīkst izgāzties!» Pārrunājam ar viņu kļūdu, viņa pierakstījās uz atkārtotu eksāmenu un nokārtoja to! Trīs dienas pirms trīs gadu termiņa beigām! Varat iedomāties viņas prieku?
Viena sieviete lūdza, lai viņu iemāca pārvietoties tikai vienā maršrutā, jo viņ a plānoja braukt vienīgi uz dārzu. Protams, tagad viņa spēj izbraukt jebkuru maršrutu, jo automašīnas vadīšanas prasmi ir apguvusi pilnībā.
Diemžēl sabiedrībā valda daudz stereotipu un mītu, ar kuriem nākas saskarties. Ir svarīgi saprast, ka labas auto vadīšanas iemaņas nav atkarīgas no dzimuma, vecuma, etniskās piederības vai kādas citas pazīmes. Viss ir atkarīgs no instruktora un viņa spējas apmācīt. Skumji apzināties, ka mūsdienās daži pasniedzēji apzināti palielina nodarbību skaitu, lai nopelnītu, «neļaujot» kursantam kārtot pat skolas eksāmenu.
«...Es pārgāju pie Karena no instruktora, ar kuru pirmās deviņas reizes vienkārši braucām taisnā līnijā gar Daugavu. Kad viņam jautāju, vai mēs kaut kad brauksim arī uz centru, viņš nosmējās un teica, ka es vispār neko neprotu un ka viņam ir žēl savas mašīnas. Man ieteica pāriet pie Karena, un jau otrās nodarbības laikā mēs braukājām pa pilsētu. Jā, man bija bail, bet viņš mani ļoti atbalstīja. Tagad, pateicoties Karenam, man ir tiesības.»
Vispirms es vēlētos mainīt braukšanas kultūru. Nevar vienkārši pārvietoties no punkta A uz punktu B. Ir svarīgi atcerēties, ka bez mums uz ceļa ir arī citi satiksmes dalībnieki. Un, vadot automašīnu, ir svarīgi apsvērt un analizēt visu koptēlu. Diemžēl avārijas situāciju rašanos veicina ne tikai sliktā ceļa seguma kvalitāte, bet arī tas, ka pilsētā daudzi autovadītāji atļauto braukšanas ātrumu 50 km/h pārsniedz par 8-9 kilometriem stundā vai pat vairāk.
Vienkāršs piemērs: jūs braucat mājās no darba vakarā ar ātrumu 60 km stundā. Nesen ir nolijis lietus, un ceļš ir slapjš. Pēkšņi veidojas avārijas situācija (priekšā uz brauktuves izskrien gājējs). Jūs to laikus pamanāt un sākat avārijas bremzēšanu. Un te sākas fizika un matemātika. Jūsu automašīnas bremzēšanas ceļš šādos apstākļos būs aptuveni 34 metri. Savukārt ar sākotnējo ātrumu 50 km stundā bremzēšanas ceļš būs 24 metri. Jā, tikai 10 metri. Bet dažreiz šis attālums var būt izšķirošs. Ir svarīgi to saprast un atcerēties. Sānslīdes, avārijas bremzēšana, satiksmes situācijas kontrole, apdzīšana... Ar saviem audzēkņiem gan teorētiski, gan praktiski apgūstu šos un daudzus citus noteikumus.
Ikviens jauns apmācāmais, ikviena atsevišķa nodarbība un pats mācību process kopumā ir mazs stāsts. Stāsts ar neaizmirstamiem mirkļiem, humoru un nepiespiestību. Un, ja joprojām neesat sev atbildējušu uz galveno jautājumu – ir vai nav jums nepieciešamas tiesības –, droši pieraksties uz pirmo izmēģinājuma nodarbību portālā www.instruktor.lv vai zvaniet +371 29665000. Izmēģiniet sevi iejūtīga profesionāļa vadībā, un, iespējams, jau pēc neilga laika jūs kļūsiet ne tikai par autovadītāja apliecības īpašnieku, bet arī par pārliecinātu ceļu satiksmes dalībnieku.
Raksts krieviski lasiet ŠEIT
FOTO: Rakstā izmantoti fotoattēli no instruktora Karena Tadevosjana arhīva.
