Pasaulē
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka jūlija mazumtirdzniecības datu sagaidīšana bija ar augstu intrigas devu, jo sniedz pirmos signālus par patēriņa tendencēm trešajā ceturksnī, īpaši, ja iekšzemes patēriņam jākļūst par ekonomikas izaugsmes vilcējspēku.
Līdz šim šogad, par spīti labvēlīgajām tendencēm pirktspējā, patēriņa atgūšanās ir bijusi daudz lēnīgāka par gaidīto, atzīst Gašpuitis, norādot, ka Latvija nav izņēmums un arī citviet Eiropā noskaņojuma un pirktspējas uzlabošanās nav atnesusi pirkumu pieaugumu mazumtirdzniecībā.
Joprojām daudzas mājsaimniecības izjūt inflācijas ietekmi, tādēļ ir mainījušas paradumus un vēl pielāgojas jaunajiem cenu līmeņiem, skaidro Gašpuitis. Tāpat iedzīvotāji izvēlas aktīvi baudīt vasaru un novirzīt tēriņus ceļošanai vai citiem atpūtas un izklaides veidiem, vai netērēt vispār. Tādēļ, lai arī jūlija mazumtirdzniecības veikums ir gauži pieticīgs, gada otrajā pusē parādīsies pozitīvākas tendences, kas nostiprināsies nākamgad, prognozē ekonomists.
Spēcīgais reālās darba samaksas pieaugums, stabilāka inflācijas vide un labvēlīgākas tendences darba tirgū pamazām atraisīs gatavību lielākiem tēriņiem, uzskata Gašpuitis. Mājsaimniecību kontu atlikumi ir atsākuši pieaugt, kas apliecina potenciālu. Tomēr, lai arī mazumtirdzniecībā drīzumā izaugsme atjaunosies, tās tempi būs pieticīgi. Gašpuitis pieļauj, ka vēl kādu laiku iedzīvotāji cenu vērtējumos saglabās kritisku skatu, kas iespaidos gan prioritātes, gan arī vēlmi tērēties.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka inflācija, augstās energoresursu cenas, vājš pieprasījums eksporta tirgos, procentu likmju kāpums un nenoteiktība par nākotni šobrīd ir galvenie šķēršļi Latvijas ekonomikas attīstībai. Ja neskaita inflāciju, mazumtirdzniecība Latvijā nav augusi vairāk nekā trīs gadus, pat neraugoties uz straujo algu kāpumu pēdējos divos gados. Tas ekonomistam gan nav pārsteidzoši, jo pēdējo trīs gadu laikā gan algu, gan cenu kopējais pieaugums bija gandrīz identisks - aptuveni 35%, tāpēc līdz šim patēriņa pieaugumam nav bijis būtisks pamats.
Šobrīd gan arvien vairāk ir redzamas pazīmes, ka mājsaimniecību finansiālā situācija Latvijā uzlabojas un Āboliņš uzskata, ka šā gada otrajā pusē tirdzniecībā ir pamats cerēt uz vismaz nelielas izaugsmes atsākšanos. Algu kāpums Latvijā šobrīd būtiski apsteidz inflāciju, mājsaimniecību pirktspēja atkal sāk pieaugt, EURIBOR procentu likmes jau tuvākajos mēnešos varētu noslīdēt zem 3%, un patērētāju noskaņojums Latvijā augustā ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 2021.gada decembra.
Par mājsaimniecību finansiālās situācijas uzlabošanos šogad liecina arī banku dati, informē ekonomists. Piemēram, jūlijā Latvijas mājsaimniecību noguldījumi un maksājumu kontu atlikumi Latvijas bankās bija par 5,1% lielāki nekā pirms gada, kas ir straujākais pieaugums kopš 2022.gada nogales. Kopumā kopš pērnā gada beigām Latvijas iedzīvotāju noguldījumi bankās ir palielinājušies par vairāk nekā 350 miljoniem eiro.
Vienlaikus savus augošos ienākumus Latvijas iedzīvotāju arvien vairāk izvēlas tērēt ārpus Latvijas gan ceļojot, gan iepērkoties internetā, norāda Āboliņš. Pēc Latvijas Bankas publicētajiem maksājumu karšu datiem, norēķini ārpus Latvijas ar Latvijā izsniegtajām maksājumu kartēm šogad ir auguši par gandrīz 12%. Salīdzinājumam - mazumtirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās jūlijā bija vien par 3,4% lielāks nekā pirms gada.
Tāpat mazumtirdzniecībā ir jūtama augsto procentu likmju ietekme, kas ir mazinājusi aktivitāti nekustamo īpašumu tirgū un būvniecībā, skaidro Āboliņš. Tā rezultātā dažādu mājsaimniecības piederumu, tostarp mēbeļu un būvmateriālu tirdzniecība jūlijā samazinājās par 4,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr ar mājokli saistītajās tirdzniecības nozarēs situācija gan varētu sākt pakāpeniski uzlaboties.
Līdz ar EURIBOR likmju kritumu, nekustamo īpašumu tirgus Latvijā ir nedaudz aktivizējies un kopš pavasara atkal aug no jauna izsniegto hipotekāro kredītu apmērs, savukārt patērētāju aptaujas liecina, ka gatavība veikt lielus pirkumus tuvāko 12 mēnešus laikā ir sasniegusi augstāko līmeni kopš 2021.gada vidus, informē ekonomists.
Latvijas mājsaimniecību ienākumi strauji aug un šogad vidējās darba algas pieaugums Latvijā varētu būtu tuvu 10%. Tādēļ Āboliņš prognozē, ka līdz gada beigām mazumtirdzniecība Latvijā, visticamāk, atgriezīsies pie pozitīvas izaugsmes, līdzīgi kā tas jau ir noticis Lietuvā, kur tirdzniecība aug kopš pērnā gada nogales. Tomēr Āboliņš norāda, ka ar ļoti strauju patēriņa izaugsmi, visticamāk, rēķināties nevajag, jo nākamgad algas Latvijā noteikti augs lēnāk nekā šogad.
Šogad vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā Latvijā ir augusi par 14,6%, savukārt privātajā sektorā tikai par 8,6%. Un privātajā sektorā iespējas turpināt celt algas ir ierobežotas - Latvijas ekonomika kopumā nav augusi kopš 2021.gada beigām un inflācija ir noslīdējusi līdz 1%, tādēļ algu kāpums jau šogad ir kļuvis lēnāks - jūnijā darba samaksa privātajā sektora auga vien par 6,7%. Vienlaikus arī sabiedriskajā sektorā algu kāpums nākamgad būs būtiski mazāks, jo brīvas fiskālās telpas nākamā gada budžetā nav, skaidro ekonomists.
Vienlaikus Āboliņam nav šaubu, ka darba algas Latvijā turpinās augt. Ja šā gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pirms nodokļu nomaksas bija 1671 eiro, tad iedzīvotājiem vecumā no 35 līdz 44 vidējā darba samaksa jau šobrīd ir aptuveni 2000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Neskatoties uz nelielo bezdarba pieaugumu un pozitīvu migrācijas bilanci, iedzīvotāju skaits darba spējas vecumā Latvijā samazinās, un tas turpinās radīt spiedienu uz darba algām. Pēc Āboliņa prognozēm, tuvākajos gados vidējā darba samaksa Latvijā varētu augt par aptuveni 5-7% gadā, kas sekmēs arī tirdzniecības apmēru pieaugumu.
Jau ziņots, ka Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad jūlijā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājies par 0,3% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pārtikas preču mazumtirdzniecībā apgrozījums 2024.gada jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju samazinājies par 0,3%, nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, bija kāpums par 0,2%, bet autodegvielas mazumtirdzniecībā bija samazinājums par 1,6%.
