Pasaulē
"Tas, ka tas ir jādara, ir pilnīgi skaidrs," teica Rokpelnis, norādot, ka jāpārskata tas, kā valsts kapitālsabiedrību padomēs tiek noteikts atalgojums, kā arī tas, vai kapitālsabiedrībām vispār padomes ir nepieciešamas.
Rokpelnis skaidroja, ka ir lielās valsts kapitālsabiedrības, universitātes, kur tiešām organizācija ir milzīga, kur padomes potenciāli spēlē adekvātu lomu procesu uzraudzīšanā.
"Tajā pašā laikā, ja mums ir pašvaldībā vai valstī vairākas kapitālsabiedrības ar līdzīgām funkcijām un mērķiem, tad kā pirmais solis varētu būt vienotas padomes kā uzraugošās struktūras," klāstīja politiķis.
"Kas attiecas uz mazāka izmēra valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, tur noteikti var iztikt bez padomēm," viņš piebilda.
Rokpelnis sacīja, ka, piemēram, mazas augstskolas var iztikt bez padomēm. Šādā gadījumā atteikšanās no padomēm ļautu mazināt birokrātiju, tiktu palielināts lēmumu pieņemšanas ātrums, kā arī varētu krietni ietaupīt līdzekļus, kuri iepriekš bija nepieciešams padomju atalgojumam.
Rokpelnis pieļāva, ka pārskatīt kapitālsabiedrību padomju lomu un to nepieciešamību varētu šā gada laikā.
"Darbs ir gana apjomīgs," piebilda Rokpelnis.
Vienlaikus politiķis neprognozēja, vai par to varētu lemt jau šogad, jo nepieciešams strādāt arī pie atalgojuma iesaldēšanas kapitālsabiedrībās.
Iepriekš opozīcijas Saeimas deputāts, "Apvienotā saraksta" (AS) frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars sacījis, ka nākamā gada valsts budžeta kontekstā ir jāpārskata valsts kapitālsabiedrību, tostarp augstskolu padomju nepieciešamība.
Tāpat vēstīts, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs.
"Mērķis ir uz laiku iesaldēt valžu un padomju locekļu atalgojumu," paziņojis Rinkēvičs un piebildis, ka tādā veidā tiks nodrošināts samērīgums starp valsts kapitālsabiedrībām un privāto sektoru.
