Pasaulē
Pēterkopa novērojusi, ka daudzās skolās latviskas vides veidošana aprobežojas ar latvisku svētku svinēšanu un uzrakstiem latviešu valodā. Taču ar to vien nepietiekot, tāpat kā nepietiekot ar to, ka stundās skolotāji ar bērniem runā latviski, kamēr starpbrīžos bērni savā starpā runā, piemēram, krievu valodā.
Viņa uzsvēra, ka bērni jāmudina arī starpbrīžos sazināties savā starpā latviski, kas ļautu viņu valodas prasmēm būtiski attīstīties.
Pēterkopa aģentūrai LETA stāstīja, ka atsevišķās skolās tiek īstenoti dažādi motivējoši un ieinteresējoši pasākumi, piemēram, tiek noteiktas dienas, kad visu dienu skolā savstarpējā komunikācija notiek tikai latviski.
Kā vēl vienu būtisku faktoru, lai bērniem būtu vieglāk apgūt latviešu valodu, viņa minēja darbu ar vecākiem. "Tieši vecāku stāsts reizēm ir noteicošais, lai vienotu skolu Rīgā ieviestu godprātīgi," izteicās ierēdne.
Pēterkopa aģentūrai LETA teica, ka, viņasprāt, ļoti būtiski ir motivēt gan vecākus, gan bērnus censties apgūt latviešu valodu, jo valodas nezināšana bērnam var traucēt mācību procesā un atstāt iespaidu uz viņa nākotnes konkurētspēju darba tirgū.
Viņasprāt, situācija bijušajās mazākumtautību skolās un skolās ar latviešu mācību valodu izlīdzināsies, kad bērni, kuri pirms trim gadiem sāka mācīties latviski pirmajās klasēs, pabeigs devītās klases. Situācija uzlabošoties jau agrāk, taču vēlāk noteikti būšot jūtamas būtiskas pozitīvas pārmaiņas.
Kā ziņots, šodien Latvijas Universitātē notiek forums "Vienota skola - izglītības kvalitāte, sadarbība un veiktspēja", kura mērķis ir veicināt diskusiju un pieredzes apmaiņu par vienotas skolas pieejas īstenošanu pašvaldības izglītības iestādēs, analizēt izaicinājumus un attīstības perspektīvas, kā arī stiprināt vienotu izglītības, valodas un vērtību telpu.
Pašvaldībā norāda, ka latviešu valoda kā vienota izglītības ieguves valoda kalpo ne tikai kā mācību procesa pamats, bet arī kā būtisks instruments skolēnu mācību sasniegumu uzlabošanai, pilsoniskās līdzdalības un piederības sajūtas stiprināšanai.
