Pasaulē
Viņš norādīja, ka pirmie četri gadi pēc slepkavības pagājuši pirmstiesas izmeklēšanā, bet nākamie četri - tiesas procesā, kas vēl turpinās. Patlaban lietu apelācijas instancē izskata Rīgas apgabaltiesa.
Pēc Kristapa Bunkus teiktā, ilgstošais tiesvedības process izgaismojis plašākas problēmas tieslietu sistēmā, tostarp nevienlīdzību starp cietušo un apsūdzēto tiesībām. Viņš uzskata, ka apsūdzētajiem ir plašas iespējas izmantot dažādas procesuālās tiesības, lai vilcinātu tiesvedību.
Kristaps Bunkus arī kritizē kriminālprocesā nodrošināto tulkošanas sistēmu apsūdzētajiem, kuri nepārvalda valsts valodu. Viņaprāt, dokumentu tulkošana un mutvārdu tulkošana tiesas sēdēs paildzina lietas izskatīšanu, turklāt apelācijas termiņi tiek skaitīti tikai pēc pilna sprieduma tulkojuma saņemšanas.
"Jo ilgāk process turpinās, jo skaidrāk - Latvijas pilsoņiem kriminālprocesā ir izdevīgi aizmirst vai nepārzināt valsts valodu, liecinieku un cietušo tiesības ir mazsvarīgākas nekā apsūdzēto, un apsūdzētie procesā var mēģināt pielietot ļaunprātīgas metodes un līdzekļus," sacīja Kristaps Bunkus.
Nelaiķa brālis uzskata, ka viņa ģimenes pieredze šajos astoņos gados liecina par valsts nespēju savlaicīgi nodrošināt līdzsvaru starp cietušo un apsūdzēto tiesību aizsardzību. Viņaprāt, jautājums vairs neattiecas tikai uz konkrēto lietu, bet arī uz tiesiskuma darbību situācijās, kurās apsūdzētajiem ir ievērojami finanšu un ietekmes resursi.
"Mēs šo ceļu iziesim līdz galam gan mana brāļa piemiņas dēļ, gan arī sabiedrības dēļ. Jo taisnīga tiesa nav vajadzīga tikai mums. Tā ir vajadzīga ikvienam," pauda Kristaps Bunkus.
Nākamā tiesas sēde Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā paredzēta 3. jūnijā plkst. 13, kad plānots lemt par aizstāvju pieteiktajiem lūgumiem.
Jau ziņots, ka, izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas tiesa Krievijas pilsoni Viktoru Krivošeju atzina par vainīgu Mārtiņa Bunkus slepkavībā un piesprieda viņam mūža ieslodzījumu, bet uzņēmēji Aleksandrs Babenko un Mihails Uļmans tika atzīti par vainīgiem slepkavības pasūtīšanā un viņiem piespriests 15 gadu cietumsods.
Visiem apsūdzētajiem pirmās instances tiesa noteica arī probācijas uzraudzību uz trim gadiem.
Tāpat pirmās instances tiesa nolēma no apsūdzētajiem par labu cietušajiem piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 171 462 eiro apmērā - par labu nogalinātā tēvam Ojāram Bunkum un brāļiem Kasparam un Kristapam Bunkum noteikts izmaksāt kompensācijas 43 000 eiro apmērā katram, bet nogalinātā mātei Dacei Bunkus jāizmaksā 42 462 eiro.
Tiesa nolēma saglabāt uzlikto arestu četriem Uļmana nekustamajiem īpašumiem līdz kaitējuma kompensācijas un valsts izmaksātās kompensācijas atlīdzināšanai, taču atcelts tika iepriekš noteiktais arests 97 nekustamajiem īpašumiem, 14 uzņēmumu kapitāldaļām un deviņiem transportlīdzekļiem.
Tiesa Babenko konfiscēja ar noziedzīgu nodarījumu saistītu mantu - 110 000 eiro, kas glabājas Valsts policijas Finanšu pārvaldē, kā arī saglabāja uzlikto arestu trim nekustamajiem īpašumiem, bet 66 nekustamo īpašumu, viena uzņēmuma kapitāldaļu un 25 transportlīdzekļu arests tika atcelts.
Gan prokurors, gan apsūdzētie pārsūdzēja pirmās instances tiesas spriedumu.
Mārtiņš Bunkus tika nošauts 2018. gada 30. maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna.
Lietā Uļmans un Babenko tiek apsūdzēti par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu, bet Uļmans apsūdzēts arī par slepkavības atbalstīšanu. Krivošejs apsūdzēts par slepkavības tiešo izdarīšanu. Viņš apsūdzēts arī par šaujamieroča un munīcijas nēsāšanu un pārvadāšanu bez attiecīgas atļaujas un par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu bez izmeklētāja vai prokurora atļaujas.
Apsūdzība slepkavības organizētājam nav celta, jo viņš ir miris vardarbīgā nāvē. Šis cilvēks bija kādreiz ietekmīgā Ivana Haritonova kriminālā grupējuma lietā notiesātais Genādijs Vaļagins. Viņu 2022. gada martā nošāva Rīgā, Pļavniekos, kādas citas kriminālās izrēķināšanās laikā.
Savukārt pret vienu personu kriminālprocess tika izbeigts, jo tās darbībās netika konstatēta šī nozieguma atbalstīšana. Šī persona ir 1970. gadā dzimušais Arkādijs Judins.
Pirmstiesas kriminālprocesā tika noskaidroti noziegumu izdarīšanas apstākļi un iesaistītās personas, tostarp viņu savstarpējā lomu sadale nozieguma īstenošanai. Prokuratūra uzskata, ka apsūdzēto izdarītā nozieguma motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus. Mārtiņš Bunkus bija SIA "Rego Trade" administrators, bet Uļmans - šī uzņēmuma bijušais valdes loceklis.
Mārtiņa Bunkus slepkavības organizatoram tikuši piedāvāti 100 000 eiro, bet izpildītājam - 200 000 eiro. Vairāk nekā 100 000 eiro izpildītājam netika samaksāti.
