Pasaulē
Atklājot diskusiju, Valsts prezidents uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, ka jaunieši piedalās sabiedrības publiskās domas veidošanā, bet šajā procesā tikpat aktīvi jāiesaistās jebkurai citai paaudzei. Jauniešiem nav jābūt īpašām priekšrocībām, salīdzinot ar citām paaudzēm, piemēram, senioriem, jo visām grupām jāiekļaujas līdzvērtīgi, norādīja pirmā amatpersona.
"Tomēr jauniešu redzējums par pasauli un nojauta par nākotni ir citādāka nekā citu paaudžu pārstāvjiem, jo jaunieši ir tā sabiedrības daļa, kas vēl veidojas. Proti, laikā starp 25 un 30 gadiem veidojas cilvēka personība un viņa pasaules uzskati. Tādēļ šajā fāzē ir ļoti svarīgs vērtību apgūšanas aspekts, jo sabiedrības ilgtspēja ir lielā mērā atkarīga no vērtību un kultūras nodošanas tālāk. Vērtības tiek uzņemtas caur informāciju, pieredzi, paraugu," sacīja Levits, uzsverot, ka šis dabiskais process pēdējos gados gan ir krietni mainījies tehnoloģiju dēļ.
Diskusijas mērķis bija uzzināt, kāds ir Latvijas plāns darbā ar jaunatni un kā rosināt aizdomāties par paaudžu dialogu un zināšanu nodošanas kultūru Latvijā. Valsts prezidents atzina, ka "izglītības sistēma varbūt ir centrālais instruments talantu nodošanai, taču mūsdienās ir strauji jādomā par vērtību izglītību, jo vērtības ir tās, kas saglabājas ilgtermiņā, nevis prasmes un zināšanas".
Viņš puda, ka vērtības paliek ilgstošāk un mainās daudz lēnāk - sabiedrība tiek stabilizēta ar vērtību uzņemšanu un tālāknodošanu. Levita ieskatā universitātes primāri ir domātas personības veidošanai, un cilvēku nevar uzskatīt par kapitālu, jo tas ir pārāk šaurs skats uz cilvēku kopumā un jaunieti it īpaši.
Valsts prezidents arī mudināja pārdomāt, kāda ir Latvijas jaunatnes politika un vai tā atbilst modernas valsts pārvaldes principiem.
