Pasaulē
Nekustamais īpašums sastāv no 10 939 kvadrātmetriem zemes, abiem vēsturiskajiem ūdenstorņiem, kas celti 1898. un 1899. gadā, kā arī garāžas un šķūņa.
Īpašumam ir īpašs kultūrvēsturiskais statuss, jo abi ūdenstorņi ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, aģentūru LETA informēja Rīgas domē. Līdz ar to jaunajam īpašniekam būs jāievēro Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes noteiktās prasības kultūras pieminekļa saglabāšanā un izmantošanā.
Kā liecina pašvaldības mājaslapā pieejamā informācija, saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem ūdenstorņu konstruktīvo elementu nolietojums ir 100%.
Lai nodrošinātu būvju saglabāšanu un atjaunošanu, nepieciešami ievērojami finanšu ieguldījumi, līdz ar to pašvaldības ieskatā, īpašuma pārdošana izsolē ir racionālākais risinājums, kas ļautu piesaistīt privātās investīcijas, sekmētu teritorijas attīstību, veicinātu uzņēmējdarbību un uzlabotu apkārtējo pilsētvidi.
Sekmīgas izsoles gadījumā valstij tiks piedāvāts izmantot pirmpirkuma tiesības par izsolē nosolīto cenu.
Lēmumu par ūdenstorņu pārdošanu Rīgas dome pieņēma pagājušajā nedēļā domes sēdē.
Informācija Nacionālajā enciklopēdijā liecina, ka pirmo Rīga pilsētas ūdenstorņu projektēšana tika pasūtīta vācu hidroinženierim Oto Incem, kurš bija izstrādājis inovatīvu pieeju ūdenstorņu un dambju projektēšanā jeb tā saucamo Inces principu. Pirmā ūdenstorņa būvniecības darbi tika pabeigti 1898. gada novembrī, bet otrs analogs ūdenstornis turpat līdzās tika pabeigts 1899. gada maijā. Abu ūdenstorņu būvdarbus vadīja toreizējais ūdensvada iestādes inženieris Rūdolfs Frišs un izpildīja vietējā mūrniekmeistara Frīdriha Hopfes būvniecības uzņēmums.
