EK vainoja ASV tehnoloģiju kompāniju nespējā ierobežot riskus, ko platformas rada lietotājiem, īpaši bērniem un neaizsargātiem pieaugušajiem, funkciju dēļ, kas paredzētas, lai motivētu viņus turpināt lietot "Facebook" un "Instagram".
Īpašas bažas rada tādas funkcijas kā bezgalīga ritināšana, ļoti personalizētas plūsmas un video automātiska atskaņošana.
"Eiropiešu fiziskās un garīgās veselības aizsardzībai ir jābūt sociālo mediju platformu prioritātei," norādīja ES tehnoloģiskās suverenitātes, drošības un demokrātijas komisāre Henna Virkunena.
ES pēdējos mēnešos ir pastiprinājusi centienus piespiest lielos tehnoloģiju uzņēmumus labāk aizsargāt lietotājus tiešsaistē, īpaši bērnus.
Piektdien publiskotajā sākotnējā pārskatā EK paziņoja, ka tā "uzskata, ka "Meta" ir jāievieš dizaina izmaiņas gan "Instagram", gan "Facebook"", jo ir secināts, ka platformas pārkāpj ES satura noteikumus.
Izmaiņas varētu ietvert "galveno atkarību izraisošo funkciju, piemēram, "automātiskās atskaņošanas" un "bezgalīgās ritināšanas", atspējošanu režīmā pēc noklusējuma, efektīvu "ekrāna laika pārtraukumu" ieviešanu un ieteikumu sistēmas pielāgošanu, lai tā būtu mazāk orientēta uz iesaisti", piebilda EK.
"Meta" paziņoja, ka nepiekrīt secinājumiem, bet turpinās "konstruktīvi sadarboties" ar ES.
EK norādīja, ka "Facebook" un "Instagram" laika pārvaldības rīkus var viegli ignorēt, savukārt vecāku kontrole ir efektīva tikai tad, ja vecākiem ir zināmas tehniskās zināšanas.
"Meta" arī nepiekrita informācijai par laiku, ko bērni pavada lietotnēs naktī, "un to, kā dažādo formātu, piemēram, video un stāstu, optimizācija varētu izraisīt pārmērīgu vai kompulsīvu pakalpojumu izmantošanu".
"Meta" norādīja, ka ES secinājumi "precīzi neņem vērā nozīmīgos pasākumus, ko esam veikuši pusaudžu aizsardzībai", norādot uz konta veidu, kas izveidots kopš izmeklēšanas sākuma.
"Meta" pusaudžu konti ļauj vecākiem bloķēt piekļuvi "Instagram" naktī un ierobežot ekrāna laiku līdz 15 minūtēm dienā.
Ja regulatora viedoklis par "Meta" tiks apstiprināts, ES var piemērot naudas sodu līdz 6% no uzņēmuma kopējā gada apgrozījuma pasaulē.
Pirmdien gaidāmas EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas izveidotās ekspertu komisijas rekomendācijas par to, kā ES labāk varētu aizsargāt bērnus no nepiemērota satura tiešsaistē.
Vairākas ES valstis, piemēram, Francija, mudina noteikt blokā aizliegumu nepilngadīgajiem izmantot sociālos tīklus. Austrālija pērn kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas aizliedza sociālo mediju lietošanu 16 gadu vecumu nesasniegušām personām.
Februārī ES līdzīgu brīdinājumu izteica platformai "TikTok", paziņojot, ka kompānijai ir jāveic dizaina izmaiņas vai jārēķinās ar lielu sodu.
Kāda ES amatpersona norādīja, ka starp "TikTok" un "Meta" ir atšķirības, jo "Meta" "patiešām vienmēr ir mēģinājusi risināt jautājumus par nepilngadīgo aizsardzību tiešsaistē".
EK izmeklēšanu pret "Meta" sāka 2024. gadā atbilstoši Digitālo pakalpojumu aktam.
Šajā izmeklēšanā aprīlī EK vainoja "Meta" par nespēju novērst 13 gadu vecumu nesasniegušu bērnu piekļuvi "Facebook" un "Instagram", tādējādi, iespējams, pakļaujot viņus nepiemērotam saturam.
Plaša mēroga izmeklēšana joprojām pēta iespējamos tā sauktos "iekrišanas bezdibenī" efektus platformās, kas rodas, kad lietotājiem tiek parādīts saistīts saturs, pamatojoties uz algoritmu, dažos gadījumos novedot pie ekstremālāka satura.
"Meta" ir saskārusies ar līdzīgu pārbaudi arī citās valstīs. Šogad ASV notikušajā tiesas procesā tika konstatēts, ka "Meta" un "YouTube" platformas ir kaitīgu atkarību izraisošas.


