Pasaulē
Viņš norādīja, ka Eiropas nākotnes konference varētu beigties nākamā gada pavasarī vai vasarā. Tāpat politiķis atzīmēja, ka konferencē netiks pieņemts neviens kardināls vai liela mēroga lēmums, jo tādus lēmumus, ja ir vienbalsīgs balsojums, var pieņemt EP deputāti, kas konferences laikā strādā ar nacionālā parlamenta deputātiem, Eiropas pilsoņiem un nevalstiskajām organizācijām.
Ušakova ieskatā, konference varētu nest labumu, ja tiks panākta vienošanās un lēmums, ka Eiropas nākotnes konference ir jāturpina arī nākamo gadu laikā. Viņš arī uzsvēra, ka konference jāizmanto kā testa instruments, kā mācības, kā iesaistīt procesā cilvēkus gan tehniskā ziņā, gan arī saturiski. Ja šis tiktu ņemts vērā, iespējams, ka pēc dažiem gadiem no Eiropas nākotnes konferences varētu gūt taustāmus rezultātus.
"Nākamajā gadā šī konference varētu vainagoties ar lēmumu, ka mēs to turpināsim arī nākotnē. Tas ir labākais, kas ar šo konferenci varētu notikt," sacīja EP deputāts.
LETA jau rakstīja, ka Eiropas nākotnes konference ir Eiropas Savienības (ES) institūciju - ES Padomes, EP un Eiropas Komisijas - iniciatīva, lai uzklausītu iedzīvotājus un veidotu Eiropas nākotni labāku. Konference tika atklāta 9.maijā, Eiropas dienā.
Līdz šim vairāk nekā 327 300 eiropiešu ir iesaistījušies konferences laikā notiekošajos pasākumos, apspriežot un izvirzot idejas, piedaloties un organizējot pasākumus. Eiropas nākotnes konferences tēmas ir klimata pārmaiņas un vide, veselība, spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība, ES pasaulē, vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība, digitālā pārveide, Eiropas demokrātija, migrācija, izglītība, kultūra, jaunatne un sports.
