Pasaulē
LETA jau ziņoja, ka Saeima par klimata un enerģētikas ministru iecēlusi Raimondu Čudaru (JV).
Jaunā ministrija darbu sāks 2023.gada 1.janvārī.
Paredzēts, ka KEM no Ekonomikas ministrijas (EM) pārņems enerģētikas politikas jomu, izņemot naftas produktu rezervju uzturēšanu un uzraudzību. Savukārt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) tā pārņems klimata politikas jomu.
Līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai jaunās ministrijas funkciju izpilde tiks segta no EM un VARAM budžeta līdzekļiem.
Kopumā no EM un VARAM jaunā ministrija pārņems 48,5 amata vietas, tostarp Klimata pārmaiņu departamentu, Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamentu un Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamentu.
Visiem trim atbildīgajiem ministriem līdz 6.janvārim būs jāizveido EM un VARAM reorganizācijas un KEM izveides komisija, kas noteiks nododamās mantas, prasību, tiesību, saistību ārpusbilances posteņu summas un uzkrājumus.
Atbalstu jaunajai ministrijai sniegs VARAM, nodrošinot to no KEM budžeta apakšprogrammas "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija" līdzekļiem.
Līdz ar jaunās ministrijas izveidi tā kļūs arī par Vides investīciju fonda valstij piederošo daļu turētāju.
Valdība arī apstiprināja KEM nolikumu, kas paredz, ka tā būs vadošā valsts pārvaldes iestāde klimata politikas un enerģētikas politikas jomā.
Ministrijas funkcijas būs izstrādāt klimata un enerģētikas politiku, organizēt šo politiku īstenošanu
Ministrija koordinēs starptautisko līgumu un konvenciju īstenošanu, koordinēs Latvijas dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, nodrošinās Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes inventarizāciju, prognožu sagatavošanu un iesniegšanu.
Tāpat tā koordinēs siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes mērķu izpildes sasniegšanas uzraudzību, atbalstīs un piedalīsies klimata pārmaiņu projektu īstenošanā.
KEM plānos ar enerģētikas krīzes novēršanu saistītos pasākumus un nodrošinās to vadību.
