Pasaulē
Šāda situācija veido zināmu pretrunu starp pakalpojumu pieejamību un to faktisko izmantošanu, norāda pētnieki.
Latvija pēc publisko e-pakalpojumu pieejamības ir starp Eiropas Savienības (ES) līderēm, ieņemot piekto vietu dalībvalstu vidū. Digitāli pieejami 93,48% publisko pakalpojumu, kamēr ES vidējais rādītājs ir 83,32%. Vienlaikus Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka publiskos e-pakalpojumus izmanto 66,9% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.
Pētījumā īpaša uzmanība pievērsta iedzīvotājiem ar augstāko izglītību un pieredzi valsts vai pašvaldību darbā. Lai gan šie cilvēki e-pakalpojumus izmanto regulāri, viņu vērtējums par pakalpojumu ērtumu un funkcionalitāti ir salīdzinoši zems. Šī grupa e-pakalpojumus novērtējusi vidēji ar 6,37 punktiem, kamēr sabiedrībā kopumā vērtējums sasniedz 8,62 punktus.
Kritiskāks vērtējums gan neattur no e-pakalpojumu lietošanas. Tas liecina, ka cilvēkiem svarīgāki var būt praktiskie ieguvumi, piemēram, iespēja ietaupīt laiku un izvairīties no iestāžu apmeklēšanas klātienē, vērtē pētnieki. Vienlaikus zemāks pieredzējušo lietotāju vērtējums var mazināt viņu vēlmi ieteikt šos pakalpojumus citiem.
Plašākai e-pakalpojumu izmantošanai pētnieki mudina uzlabot to lietojamību un funkcionalitāti, kā arī nodrošināt iedzīvotājiem saprotamāku informāciju par jau pieejamajiem pakalpojumiem. Pētījumā norādīts, ka pat pieredzējuši lietotāji ne vienmēr zina par visām iespējām valsts pakalpojumus saņemt attālināti.
Pētījumā īpaša uzmanība pievērsta iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, kuri strādā valsts un pašvaldību sektorā. Šī grupa izvēlēta, jo tai ir salīdzinoši augsta digitālā pratība un labāka izpratne par valsts pārvaldes procesiem. Tomēr pētījums atklāja, ka šie lietotāji e-pakalpojumus vērtē kritiskāk nekā vidēji sabiedrībā, piešķirot tiem vidēji 6,37 punktus no desmit.
Vienlaikus konstatēts, ka arī kritiski noskaņoti lietotāji turpina izmantot pašvaldību e-pakalpojumus. Tas liecina, ka lēmumu par to lietošanu ietekmē ne tikai pakalpojumu ērtums vai kvalitāte, bet arī praktiski ieguvumi, piemēram, iespēja ietaupīt laiku un izvairīties no iestāžu apmeklēšanas klātienē.
Pētījuma autori uzskata, ka plašāku e-pakalpojumu izmantošanu varētu veicināt pakalpojumu funkcionalitātes uzlabošana un skaidrāka informācija par to pieejamību. Pētījumā secināts, ka pat pieredzējuši lietotāji ne vienmēr ir informēti par visām iespējām valsts pakalpojumus saņemt attālināti.
Pētījums balstīts uz iepriekš veikto zinātnisko pētījumu analīzi, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un CSP datiem, kā arī 2024. gada nogalē veiktu iedzīvotāju aptauju, kurā piedalījās 1061 respondents.
