Pasaulē
Viņa norādīja, ka patlaban energokrīzes apstākļos līdz šā gada maijam ir spēkā atbalsts, par kuru lēmumi jau ir pieņemti. Arī pašvaldībām ir atbalsts no valsts, tostarp astoņi eiro tiek maksāti par katra iesnieguma apstrādāšanu sociālajos dienestos. Šo iemeslu dēļ šajā apkures sezonā izmaiņas vairs nav paredzētas, taču ir paredzēts reformēt minimālo ienākumu līmeni, kas varētu palielināt summas, kuras saņem invaliditātes un mazo pensiju saņēmēji, kā arī augtu garantētais minimālais ienākums, kas ietekmēs trūcīgā statusu.
Siliņa atzīmēja, ka šobrīd lielākā daļa cilvēku izmanto mājsaimniecības pabalstu. Trīs reizes ir paaugstināts limits, no kura cilvēks var vērsties pēc palīdzības - iepriekš tie bija 109 eiro, bet šobrīd tie ir 327 eiro. Pēc viņas paustā, tāda arī bija valdības doma - mājsaimniecībās pirmajam cilvēkam pēc tam, kad viņš samaksā visus rēķinus, šādai summai ir jāpaliek uz rokas.
"Pēc statistikas var redzēt, ka ļoti daudz cilvēku šo pabalstu arī izmanto. Tāpat ļoti liela daļa izmantoja 60 eiro atbalstu malkas iegādei. 98% no mājsaimniecībām ar malkas krāšņu apkuri šo atbalstu ir izmantojušas," minēja labklājības ministre.
Pašvaldības gan iepriekš bija norādījušas, ka valdība esot arī solījusi segt pusi no mājokļa pabalsta un garantētā minimālā ienākuma pabalsta, taču tehniskajā budžetā, kas būs spēkā vismaz līdz martam, tas nebūs paredzēts. Vaicāta par risinājumiem, Siliņa skaidroja, ka patlaban ir spēkā Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums, kas paredz šādu atbalstu. Šajā situācijā Labklājības ministrija (LM) neko tur nevar darīt, jo tas ir jautājums, kādā veidā Finanšu ministrija šos izdevumus sadalīs, ņemot vērā, ka iepriekš tas bija no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Vienlaikus Siliņa atzina, ka sarežģīts jautājums ir par to, kā sniegt precīzi mērķētu atbalstu tām sabiedrības grupām un mājsaimniecībām, kurām tas būtu vajadzīgs visvairāk, jo patlaban trūkst pilnvērtīgu datu. Arī premjers Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš esot uzdevis meklēt risinājumu, kā saprast, kāds ir faktiskais mājsaimniecību ienākumu līmenis.
Šobrīd valdības deklarācijā ir panākta vienošanās, ka tiks veikti mēģinājumi veidot datubāzi, kurā varētu saprast, kas ir mājsaimniecības ienākumi. Labklājības ministre gan piebilda, ka, visdrīzāk, pašvaldības ir tās, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem un vislabāk redz mājsaimniecību ienākumus, jo ne pēc deklarētās dzīvesvietas, ne tikai pēc laulības fakta nevar konstatēt, ka tā ir viena mājsaimniecība, un tas rada šķēršļus aprēķināt mājsaimniecību faktiskās vajadzības.
Viens risinājums būtu veidot brīvprātīgus reģistrus. Attiecīgi, ja cilvēkam ir vajadzīgs atbalsts, tad viņam arī būtu jādefinē, kas dzīvo viņa mājsaimniecībā, bet tas viss vēl ir izstrādes procesā, sacīja Siliņa. Viņa uzsvēra, ka jebkurā gadījumā primāri atbalsts vienmēr tiks piešķirts cilvēkiem ar invaliditāti, daudzbērnu ģimenēm, trūcīgām un maznodrošinātām personām un senioriem. "Ja būs jāizšķiras, vai atbalstu sniegt visiem vai kādām noteiktām grupām, tad viņi noteikti būs prioritāri," šādu pārliecību pauda ministre.
