Pasaulē
Kliedējot iespējamās bažas, Vanadziņš skaidroja, ka vides, tostarp atmosfēras spiediena izmaiņas apkārt ir visu laiku - spiediens nevienu dienu nav vienāds.
"Atmosfēras spiediena izmaiņas kopumā ir visu laiku, vienkārši šajā brīdī par kapeiciņu izteiktākas," norādīja Vanadziņš.
Speciālists pieļāva, ka atmosfēras spiediena līmeni varētu ietekmēt klimata izmaiņu rezultātā notiekošā gaisa masu kustība, bet šīs izmaiņas nav pēkšņas - tās veidojušās pakāpeniski, un reizēm gaisa spiediena starpība ir lielāka, reizēm mazāka. Tā ir bijis un būs vienmēr, viņš atzīmēja.
Galvenās izmaiņas līdz ar augstu atmosfēras spiedienu ir saistītas ar to, ka gaiss "sver nedaudz vairāk". Tāpēc gaisā, ko elpojam, ir vairāk skābekļa, līdz ar to mainās elpošanas regulācija un "ieelpojam nedaudz vairāk", norādīja Vanadziņš.
Līdz ar atmosfēras spiediena izmaiņām praktiski neizjūtami cilvēkus "saspiež nedaudz vairāk", kas nozīmē, ka ir pavisam nedaudz grūtāk ieelpot. Tāpat gaisa pretestības dēļ var rasties sajūta, ka "nedaudz spiež uz krūtīm", tomēr šīs izmaiņas ir mērāmās miligramos, tāpēc nav īpaši sajūtamas, skaidroja RSU profesors.
Tā kā "saspiešanās" nemanāmi skar visus orgānus, arī sirdij ir nedaudz lielāka slodze, līdz ar to pastāv lielāka iespēja, ka asinsspiediens "lēkā" vai palielinās, uz ko jūtīgāk reaģē pacienti, kuriem jau ir šāda veida problēmas, norādīja Vanadziņš.
Apgrūtinājumu varētu izjust arī cilvēki ar plaušu slimībām, jo spiediena maiņu rezultātā ir nedaudz citāds gaisa sastāvs, atzīmēja speciālists.
Tāpat varot runāt arī par pozitīvām izmaiņām, piemēram, cilvēki varot justies mazliet mundrāki un možāki.
Turklāt parasti gaisa spiediena līmenis ir saistīts ar anticikloniem, kas nozīmē skaidrākas debesis un dzidrāku gaisu, kas var izraisīt labu garastāvokli, skaidroja Vanadziņš, vienlaikus atzīstot, ka nestabiliem vai tempermentīgiem cilvēkiem, kas viegli aizkaitināmi un ikdienā jau tāpat "par daudz labi jūtas", gaisa spiediena maiņas garastāvokļa nenoturīgumu varētu ietekmēt arī traucējošā veidā.
Kopumā var runāt par zināmu augstāka spiediena ietekmi uz cilvēkiem, taču to noteikti nevajag pārspīlēt, atzina profesors, piebilstot, ka vairums cilvēku nemaz nesāktu domāt par spiediena ietekmi uz veselību, ja nebūtu par šādām izmaiņām dzirdējuši.
Speciālists atzina, ka kopumā bažām par veselības stāvokli pamata nav, tomēr tie, kam varētu būt uztraukums, var lieku reizi konsultēties ar ārstu.
Jau vēstīts, ka piektdienas rītā atmosfēras spiediens jūras līmenī bija no 1046 hektopaskāliem Latvijas dienvidrietumos līdz 1051 hektopaskālam valsts ziemeļaustrumos, kas ir augstākais gaisa spiediens Latvijā kopš 2015.gada marta, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Tika prognozēts, ka dienas gaitā tas pakāpsies vēl par diviem hektopaskāliem augstāk, sasniedzot 2012.gada janvārī reģistrēto līmeni.
