Pasaulē
Kārtējais eko neprāts
No 2025. gada 1. janvāra saskaņā ar ES noteikumiem vecās drēbes vairs nedrīkst izmest parastajos atkritumos – tagad tās ir jāievieto otrreizējās pārstrādes konteineros. Taču tie vēl ir tikai ziediņi. Vācu izdevums Ausnews ziņo, ka Eiropas Komisija plāno ieviest vēl vienu aizliegumu: nākotnē vides aizsardzības apsvērumu dēļ var tikt aizliegta populārā kokvilna, ko izmanto T-kreklu, bērnu apģērbu, džinsu un džemperu izgatavošanā.
Saskaņā ar Eiropas amatpersonu plāniem izveidot aprites ekonomiku kokvilna līdz 2030. gadam varētu praktiski izzust no džinsu un T-kreklu sastāva. Lai gan kokvilna ir dabīgs materiāls, tās audzēšana rada milzīgas problēmas videi. Tiek lēsts, ka, lai saražotu 1 kg šīs izejvielas, ir nepieciešami aptuveni 10 000 litru ūdens.
Turklāt, lai nodrošinātu augstu ražu, lauksaimnieki izmanto lielu daudzumu ķīmisko vielu un pesticīdu, kas piesārņo augsni un gruntsūdeņus. Tā rezultātā kokvilnas ražošanas reģioni, piemēram, Indija, Ķīna vai Ēģipte, saskaras ar vides degradāciju.
Laikā, kad pieaug izpratne par vides jautājumiem, otrreizējā pārstrāde ir kļuvusi par vienu no ES politikas prioritātēm. Saskaņā ar plāniem līdz 2030. gadam vairāk nekā pusei saražoto materiālu jābūt pilnībā pārstrādājamiem. Tomēr kokvilnas šķiedras ir pārāk trauslas, lai tās varētu efektīvi pārstrādāt, un tas neatbilst aprites ekonomikas standartiem.
Kas tiek piedāvāts vietā? Pirmkārt un galvenokārt, sintētiskie materiāli no pārstrādātiem atkritumiem. Tās ir izejvielas, kas iegūtas no pārstrādātām plastmasas pudelēm (PET) vai tekstila izstrādājumiem. Tām ir zemas ražošanas izmaksas, turklāt tās ir piemērotas ekonomiskās klases produktu ražošanai. Orientējoties uz turīgākajiem iedzīvotājiem, ražotāji eksperimentē ar bioloģiski noārdāmiem audumiem – piemēram, no aļģēm vai micēlija (sēņotnes).
T-krekla aizdomīgais spīdums
Lielākā daļa patērētāju zina, ko nozīmē valkāt sintētiku. Bet vai 100 % kokvilnas izstrādājumi vispār vēl ir palikuši? Redakcijā vērsās mūsu lasītāja Kristīne, lai pastāstītu par savām likstām.
Kā no lielveikaliem viņa iegādājās simpātisku T-kreklu, kuru vēlējās uzdāvināt savam dēlam. Uz etiķetes ar lieliem burtiem bija norādīts, ka tā sastāvā ir 100 % kokvilna. Jau mājās viņa pamanīja, ka saulē T-krekls kaut kā aizdomīgi spīd. Lasītāja savulaik strādāja rūpnīcā “Aurora” un labi zināja, ka kokvilnas audumam spīdums nepiemīt, tas drīzāk ir raksturīgs mākslīgajiem materiāliem.
Lai to pārbaudītu, Kristīne nolēma izmantot tautā populāru metodi, respektīvi, viņa izvilka diegu no sānu šuves un aizdedzināja to. Diegs dega kā īsta sintētika. Tas lēnām izkusa, savērpās, izdalot melnus dūmus ar nepatīkamu smaku. Kokvilnas audumi, gluži pretēji, sadeg ļoti ātri un gandrīz bez smaržas.
Sašutusī lasītāja devās uz veikalu, lai atdotu viltoto lietu un saņemtu atpakaļ naudu. Taču visi viņas pūliņi izrādījās veltīgi. Veikals atteicās pieņemt Ķīnā ražoto T-kreklu, iebilstot, ka saskaņā ar viņu rīcībā esošajiem dokumentiem apģērbs ir izgatavots no dabīga kokvilnas auduma, un, ja patērētājs tam netic, viņš var nodot preci pārbaudei, protams, par saviem līdzekļiem. Ja ekspertīze pierādīs, ka ražotājs ir viltojis savu preci, varēs runāt par naudas atmaksu par nekvalitatīvu preci.
Ķīmija ir visur
Pat ja apģērbs patiešām ir izgatavots no 100 procentu kokvilnas auduma, tajā ir daudz dažādu ķīmisku vielu. Piemēram, ar ķīmijas palīdzību kokvilnas augumu var padarīt mazāk burzīgu, izmērcējot to organiskā polimēra šķīdumā. Šādā gadījumā audums neburzīsies pat izņemot no veļas mazgājamās mašīnas.
Šķīduma formula un sildīšanas un dzesēšanas ciklu secība tiek turēta noslēpumā, bet rezultāts vienmēr ir viens un tas pats: 100 % kokvilnas audums, kas neburzās ne mazgājot, ne valkājot. Šādu audumu var atpazīt pēc etiķetes Non Iron. Apģērbi, kas šūti, izmantojot līdzīgas tehnoloģijas, joprojām ir jāgludina, taču tie gludinās ļoti viegli un ātri.
Kokvilnas audums pats par sevi ir diezgan mīksts, taču bez īpašas apstrādes tas joprojām ir stipri atpaliek maigā zīda vai kašmira. Papildu mīkstināšanai kokvilnas audumu pakļauj merserizācijai: to uz īsu laiku iegremdē spēcīga sārma šķīdumā un pēc tam mazgā ar ūdeni.
Sārms izšķīdina vissmalkākos pavedienus, kas veido šķiedras, un padara diegu gludu. Merserizācija samazina auduma platību, tāpēc procedūras laikā audumu izstiepj, lai novērstu saraušanos, un tas piešķir audumam papildu spīdumu.
Vizuālais novērtejums
Līdztekus dedzināšanai ir arī drošāki veidi, kā noteikt organisko ķīmisko produktu klātbūtni audumā. Sintētisko šķiedru raksturīgākā īpašība ir to spēja sarullēties. Tā rezultātā veidojas visiem labi zināmās plūksniņas, no kurām modes dāmas cenšas atbrīvoties ar speciālas mašīnītes palīdzību. Uz džemperiem, kas tagad pārsvara tiek izgatavoti no sintētiskiem audumiem, visbiežāk no akrila, tās parādās ļoti ātri.
Plūksniņas ir arī uz jauniem izstrādājumiem, taču tās ir grūti pamanāmas. Tas ir galvenais pierādījums tam, ka jūs rokās turat audumu, kura sastāvā dominē mākslīgas izcelsmes pavedieni. Turklāt patērētājs var papildus novērtēt, cik ilgi T-krekls vai svārki ir karājušies veikalā uz plaukta. Poliesters krāsainiem audumiem piešķir savdabīgu pelēku nokrāsu. Protams, tas nav tāpēc, ka audums būtu netīrs. Tā no poliestera šķiedrām atstarojas gaisma.
Tik slikti nemaz nav
Patiesībā nav nemaz tik slikti, ka audumu sastāvā bez dabīgajām šķiedrām ir arī sintētiskās šķiedras. Piemaisījums ir pieļaujams, ja tas nepārsniedz 30 %. Mākslīgie pavedieni tiek pievienoti materiālam atbilstoši tehnoloģijai, un tā īpašības būtiski nemainās. Audums kļūst gluds, mazāk burzīgs, no tā šūtās drēbes ir patīkamas valkāšanai, tās ir viegli mazgājamas. Turklāt pamēģiniet slēpot vilnas mēteļos vai peldēties baseinā zīda peldbiksēs.
Jā, lielāko daļu mūsdienu sintētisko šķiedru ražo rūpnīcās no naftas, gāzes un akmeņoglēm. Tas var izklausīties nedaudz biedējoši, taču modernās tehnoloģijas ļauj ievērojami samazināt vai novērst audumu kaitīgo ietekmi. Taču jūs iegūstat lietas, kas izžūst dažu stundu laikā, ilgi kalpo, neizmirkst un neuzsūc sviedrus, bet izvada tos ārā.
Praktiski visi pasaules zīmoli ikdienas apģērbu ražošanā lielākā vai mazākā mērā izmanto sintētiskās šķiedras. Un viņi to dara nebūt ne lētuma dēļ, bet gan lai padarītu jūsu jakas un termoveļu praktisku un ērtu.
Aleksandrs FEDOTOVS
