Mājas virtuve
RU Trešdiena, 5. Februāris Rīt: Agate, Selga, Silga, Sinilga

Raganas nams Lāčplēša ielā – 20. gadsimta sākuma jūgendstila šedevrs

Nams Lāčplēša ielā 100 ir unikāls pagājušā gadsimta sākuma jūgendstila paraugs. Ēka jau vairāk nekā gadsimtu veca, taču joprojām satriecoša. Tā nav līdzīga nekam citam. Mājas fasādi rotā ir nedaudz mežonīga, bet tajā pašā laikā absolūti skaista kompozīcija, kurā līdzās sadzīvo slāvu mitoloģijas varoņi un ziemeļu jūgendstils perfektā un ģeniālā izpildījumā.

Ēkas arhitektūrā ir saskatāmi senkrievu būvju tradicionālie elementi: apjomīgas kolonnas, pusapaļas logu velves, savukārt jumta daļa atgādina krievu sieviešu galvas rotu jeb kokošņiku.

Starp trešā stāva logiem tumšā naktī, pūču, egļu un mēness ieskauta, uz slotas kāta (skrejriteņu tolaik nebija!) savās darīšanās steidzas ragana, bet zem paša jumta izpletis zarus pasakains koks ar āboliem zaros, zem kuriem atpūšas divi ugunsputni.

Izrādās, nama fasādes freska ir praktiski precīza izcilā krievu gleznotāja Ivana Biļibina 1901. gada zīmējuma kopija, kuru mākslinieks radījis kā ilustrāciju pasakai “Marja Morevna”. 

Arhitekta pirmais projekts

Māja Lāčplēša ielā 100 tika uzbūvēta 1910. gadā, kļūstot par tolaik vēl pavisam jaunā Rīgas arhitekta Nikolaja Jakovļeva pirmo realizēto projektu. Jakovļevs Rīgā nostrādāja nedaudz vairāk nekā trīs gadus, dāvājot mūsu pilsētai vairāk nekā duci daiļu namu. Viens no tiem – krastmalā, kur šodien atrodas viesnīca “Avalon” – diemžēl nav saglabājies.

Arhitekts Nikolajs Jakovļevs ir dzimis 1879. gada 26. augustā Sanktpēterburgā, Viņš mācījies Oldenburgas prinča Pētera patversmē, un tas nozīmē, visticamāk, viņš ir bijis bārenis vai arī dzimis ļoti nabadzīgā ģimenē. Pēc patversmē esošās reālskolas absolvēšanas talantīgais jaunietis spēja iestāties Civilo inženieru institūtā Sanktpēterburgā, bet pēc tam arī Rīgas Politehniskajā institūtā, pēc kura absolvēšanas 1910. gadā Jakovļevs kļuva par praktizējošo arhitektu. 

Otrs Nikolaja Jakovļeva projektētais nams Daugavpils ielā 23 datēts ar 1911. gadu. Arī šajā jūgendstila ēkā var saskatīt slāvu motīvus. Ēkas fasādi vainago ķīļveida “cepure”, kas arī ir bieži sastopams krievu arhitektūras elements. Varbūt tā ir fantāzija, bet ēkas forma šķērsgriezumā atgādina sīpolu.

Nikolajs Jakovļevs pats un līdzautorībā ar kolēģiem pāris gadu laikā radīja deviņus skaistus neoklasicisma paraugus. Tās ir ēkas K. Barona ielā 52 un 129, Brīvības ielā 190, A. Čaka ielā 57, Matisa ielā 17, Millenbaha (bijušā Puškina) ielā 2, Jēzusbaznīcas ielā 5 un Miera ielā 76.

Arhitekts mīlēja pajokot - uz ēkas Matīsa ielā 17 fasādes viņš novietoja divus grifīnus (mītiskas būtnes ar ērgļa galvu, nagiem un spārniem un lauvas ķermeni), uzticot tiem sargāt ieeju ēkā no ļaunajiem gariem, ko viņi veiksmīgi dara jau gadsimtu ilgi.

Nikolajs Jakovļevs nomira ārpus Latvijas 1956. gadā. Raugoties uz viņa dzīvi, Rīgā pavadītais laiks bija ne tikai arhitekta jaunības gadi, bet arī viņa profesionāli ražīgākais periods.

Ludmila VĒVERE.

Autores foto

Notiek ielāde
Notiek ielāde
Notiek ielāde

Aizturēti četri ar telefonkrāpšanām saistīti naudas kurjeri

05/0
Lasīt