Pasaulē
Prezidents akcentē, ka presē parādās NATO mācību scenāriji, viedokļi un analīzes par šo tēmu. Viņš atzina, ka situācija Eiropā un pasaulē ir sarežģīta un prognozēt notikumu attīstību pat gada griezumā ir grūti. Rinkēviča ieskatā patlaban ļoti daudz ko nosaka karadarbības gaita Ukrainā, kas dod visiem iespēju un laiku sagatavoties.
Valsts prezidents norāda, ka tieši tādēļ ir kritiski svarīgi sniegt atbalstu ukraiņiem un mudināt arī citus to darīt. Rinkēvičs piemin, ka pagājušajā nedēļā Rīgā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski puses vienojās par ļoti konkrētiem politiskiem un praktiskiem soļiem Ukrainas atbalstam šogad.
Prezidents skaidro, ka Latvija ir NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, citu labāku drošības garantiju Latvijai un citām reģiona valstīm nav. Rinkēvičs uzsver, ka atbildība par valsti vispirms ir mūsu pašu ziņā. Tas nozīmē, ka, neapšaubot Latvijas sabiedroto gatavību mūs aizstāvēt, pašiem ir jābūt spējīgiem to darīt pirmajiem, lai iespējamā "X" stundā sagaidītu papildu atbalstu. Viņš atzīmē, ka, jo labāk mēs būsim sagatavojušies, jo mazāka iespēja, ka Krievija uzbruks.
Valsts prezidents iezīmē arī darāmos darbus - valsts austrumu robežas nostiprināšana pret hibrīduzbrukumiem, pabeidzot izbūvēt žogu un nodrošinot to ar videonovērošanu un sensoriem. Tāpat ir jāizveido austrumu robežas militārā infrastruktūra. Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki gatavo konkrētus pasākumus šajā jomā, piebilst prezidents.
Starp darāmajiem darbiem Rinkēvičs min arī valsts aizsardzības dienesta tālāku nostiprināšanu, piemērojot ne tikai brīvprātības principu, bet arī izlozi. Viņa ieskatā tas būs tests ne tikai aizsardzības resoram, bet sabiedrībai kopumā. Prezidents skaidro, ka tas iecerēts kā papildus pasākums rezervju un Zemessardzes attīstībai, profesionālā dienesta nokomplektēšanai.
Kā vēl vienu veicamu darbu Rinkēvičs saredz militārās infrastruktūras izbūvi, kas iekļauj arī Sēlijas poligonu, lai nodrošinātu sabiedroto uzņemšanu un pašu vajadzības. Valsts prezidents akcentē, ka jāattīsta Latvijas militārā industrija. Viņš norāda, ka, lai arī noslēgti vairāki būtiski piegāžu līgumi pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai, tomēr ir lietas, kas jāspēj saražot pašiem, ir tehnoloģijas, kuras jāattīsta pašiem.
Tāpat Rinkēvičs norāda, ka jāveic civilās aizsardzības un krīžu vadības sistēmas pārveide atbilstoši Ukrainas pieredzei, daudz bargāk jāvēršas pret noziegumiem pret valsts drošību. Prezidents secināja, ka zināmas izmaiņas notiek, taču tiesu varai jāsaprot, ka vairs nav "miera laiki".
Valsts prezidents klāsta, ka jāstiprina vēlēšanu sistēma. Rinkēvičs norāda, ka pirms laika liela problēma bija meli un dezinformācija sociālajos medijos, tagad par jaunu izaicinājumu kļūst mākslīgā intelekta pielietošana vēlēšanu kampaņā un ne tikai, tāpēc vajadzīgi gan juridiski, gan praktiski risinājumi nacionālā un starptautiskā līmenī.
Rinkēvičs pauda atbalstu ekonomisko sakaru eventuālai izbeigšanai ar agresorvalstīm. Viņš uzsver, ka tas nav izdarāms uzreiz, bet valstij ir pietiekami daudz instrumentu un līdzekļu, lai to darītu nacionāli un veidotu vienotu izpratni reģionā un Eiropā. Valsts prezidents akcentē, ka darbs Saeimā un valdībā, izskatot dažādus priekšlikumus, notiek. Viņš cer, ka tas drīz rezultēsies arī konkrētos lēmumos.
Rinkēvičs norāda, ka ne mazāk svarīgs solis ir Baltijas atvienošanās no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem un savienošanās ar Eiropas energosistēmu nākamā gada sākumā. Viņš norāda, ka būtiskam finansējuma pieaugumam iekšlietu nozarei nākamajos gados ir jābūt pašsaprotamam.
Valsts prezidents uzsver, ka diplomātiskajā jomā notiek pastāvīgs darbs ar sabiedrotajiem, lai stiprinātu Austrumu flangu, sniegtu atbalstu Ukrainai un "atbrīvotos no ilūzijām" par Krieviju. Rinkēvičs atzīmē, ka Eiropas aizsardzības industrijas mobilizācija notiek, bet ļoti lēni.
"Arī šis ir viens kritisks jautājums, kas nemitīgi "jākurbulē". Lai arī periodiskas ziņas par NATO aizsardzības plānošanu, mācībām un aplēsēm par iespējamo konfliktu rada satraukumu, tomēr tas arī liecina, ka Krievijas draudus uztver nopietni un tiem gatavojas daudzi sabiedrotie. Mums arī pastāvīgi jāatvaira dažāda veida hibrīduzbrukumi - zināmākie ir propaganda un migrācijas spiediens uz austrumu robežas. Jāsaprot, ka arī to raksturs mainīsies un dažādosies, tas prasa nemitīgu mūsu atbildīgo dienestu spēju pilnveidošanu," skaidro prezidents.
Viņš secina, ka laiks, kurā dzīvojam ir sarežģīts. Mūsu paaudzes uzdevums ir nosargāt Latvijas neatkarību. Valsts prezidents klāsta, ka mūs cenšas iebiedēt, raisīt neticību un bailes pašu spēkiem un graut uzticību Latvijas draugiem. Prezidenta ieskatā arī tā ir daļa no hibrīdkara.
"Neļausimies tam, tāpat kā neļausimies vieglprātīgai attieksmei pret valsts drošību, stiprināsim to ikdienas darbā. Krievija un Baltkrievija pārredzamā nākotnē nemainīsies, sadzīvot ar šo draudu, stiprināt savu noturību un izturēt šo laiku nebūs viegli, bet tas ir izdarāms, un mēs to izdarīsim," pārliecināts Valsts prezidents.
LETA jau rakstīja, ka Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa intervijā britu laikrakstam "Times" norādīja, ka Krievija varētu atjaunot militārās spējas un radīt draudus NATO Austrumu flangam trīs līdz piecu gadu laikā.
"Mūsu izlūkdienesti lēš, ka tie būs trīs līdz pieci gadi, un tas ļoti lielā mērā ir atkarīgs no mūsu vienotības un pozīcijas Ukrainas jautājumā," par Krievijas armijas spēju atjaunošanu sacīja Igaunijas valdības vadītāja.
"Krievija vēlas pauzi, un šī pauze ir nepieciešama, lai sakopotu resursus un spēkus. Vājums provocē agresorus, tādēļ vājums provocē Krieviju," viņa piebilda.
Kallasa atzina, ka arvien sarežģītāka kļūst NATO vienotības saglabāšana, kad vairākās Rietumvalstīs vērojams nogurums no kara un pastāv iespējamība, ka ASV prezidenta amatā atgriezīsies Donalds Tramps, kas varētu mazināt NATO savaldīšanas spējas, lasāms avīzē "Times".
Kallasa piebilda, ka ilgtermiņā NATO ir jāpieņem Aukstā kara stila atturēšanas stratēģija attiecībā uz Krieviju, paredzot, ka Rietumvalstu minimālie izdevumi aizsardzībai ir 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā.
Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ziņojumā, uz kuru Kallasa atsaucās, teikts, ka Maskava uzskata Igauniju par vienu no visneaizsargātākajām NATO alianses daļām un līdz ar to arī par visticamāko iespējamo uzbrukuma vietu.
Nākamos uzbrukumus Krievija varētu plānot, pat neskatoties uz milzīgajiem dzīvā spēka zaudējumiem Ukrainā, jo irredentisms un tas, ka valstij nekad iepriekš nav bijusi jāuzņemas atbildība par noziegumiem, mudina Krieviju jaunai agresijai, brīdināts ziņojumā.
Intervijā "Times" Kallasa runāja arī par GPS signāla traucējumiem Baltijas jūras dienvidos, par kuru izraisīšanu viņa vainoja Krieviju, NATO datu apmaiņas sistēmas LINK trūkumiem un dažādām teorijām par Krievijas spējām atjaunot spēkus pēc kara Ukrainā.
Lai gan Kallasa pieļāva, ka Krievija militāros spēkus atjaunot varētu līdz piecu gadu laikā, citi eksperti lēš, ka tam varētu būt nepieciešams līdz deviņiem gadiem.
