"Neredzu iemeslu, kādēļ Rietumi nevarētu piegādāt iznīcinātājlidmašīnas. Ja ukraiņiem vajadzīgi iznīcinātāji, viņiem tie jāsaņem," uzsvēris Kariņš.
"Iznīcinātāju piegāde ir tikai laika jautājums," sacījis premjers.
Virknei Rietumvalstu ir noraidoša attieksme pret iznīcinātāju piegādi Ukrainai. Arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņojis, ka Vācija Ukrainai nepiegādās kara lidmašīnas.
Kariņš intervijā "Der Spiegel" arī mudinājis palielināt Eiropas valstu aizsardzības rūpniecības jaudu.
"Pašlaik [Ukrainai] visvairāk vajadzīga munīcija. Vācijas rūpniecībai ir vislabākie priekšnoteikumi, lai nostiprinātu Eiropas aizsardzību," teicis Kariņš.
"Krievija ražo 24 stundas diennaktī, viņi ir pārgājuši uz kara ekonomiku. Mēs joprojām ražojam miera režīmā," norādījis premjers.
"Patiešām, mēs gribam mieru. Bet vienīgais ceļš uz mieru ir Ukrainas uzvara. Un tādēļ tai vajadzīgi mūsu ieroči," viņš uzsvēris.
Kariņš intervijā arī aicinājis NATO valstis palielināt aizsardzības izdevumus.
"Latvija šogad aizsardzībai tērēs vairāk nekā 2,5% [no iekšzemes kopprodukta], mūsu mērķis ir 3%," sacījis premjers, piebilstot, ka Latvijai kā "piefrontes valstij" nav citas izvēles.
"NATO līmenī mums vispirms jānodrošina, lai visas dalībvalstis sasniedz 2%. Un, jā, mums jau būtu jārunā par jaunu mērķi, 2,5%, piemēram," teicis Kariņš.
Pašlaik NATO valstīm ir noteikts aizsardzības izdevumu mērķis 2% no IKP, taču aliansē tiek apspriesta šī mērķa paaugstināšana.