Pasaulē
Viņš uzsvēra, ka koalīcijas partneri panāca iekšēju vienošanos, ka patlaban tiks pieņemti jautājumi, kas attiecas galvenokārt uz sociālajām tēmām, ieskaitot partnerattiecību regulējumu un Stambulas konvenciju. Bijušais premjers akcentēja, ka iepriekšējā Saeimā un valdības kombinācijā šādus lēmums nebija iespējams pieņemt, jo partneri atteicās par tiem diskutēt pēc būtības.
"Spekulācijas, ka premjeres Evikas Siliņas valdību gaidīs visādas grūtības, nav piepildījušās. Tā kā esam pieņēmuši lēmumus par partnerattiecību regulējumu un Stambulas konvenciju, jāskatās, kādi būs nākamie darbi pusgada griezumā. Mums ir jāpievēršas tiem jautājumiem, kas uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti," sacīja Kariņš.
Viņš akcentēja, ka, piemēram, virkne izaicinājumu ir izglītībā, par kuriem vēl aizvien nav visas atbildes, kā tos risināt. Tikpat svarīgi ir jautājumi, kas saistīti ar ekonomiku, proti, kā mēs varam gudrāk un pilnvērtīgāk izmantot Eiropas investīcijas, lai valsts attīstītos ilgtermiņā.
"Manuprāt, atslēga ir salīdzinoši vienkārša - ir jākoncentrējas uz eksportspējīgiem uzņēmējiem. Mums ir tendence censties palīdzēt visiem. Tā nav ilgtspējīga pieeja. Atcerēsimies Administratīvi teritoriālo reformu. Mums bija 119 pašvaldības. Pēc reformas pašvaldību skaits ir 43, ir konsolidēts pašvaldībām paredzētais finansējums, pakalpojumi ir koncentrēti novadu centros. Tāds bija reformas mērķis - koncentrēt spēkus un resursus," sacīja Kariņš, piebilstot, ka tas pats ir jāizdara ekonomikā, tostarp ar Eiropas finansējumu.
Bijušais Ministru prezidents atzīmēja, viņa vadītā valdība sāka konsolidēt resursus, un Siliņas valdība to turpina darīt. Viņš arī pieminēja, ka neviena ministrija vairs nevar bez diskusijām virzīt cauri, piemēram, Eiropas atbalsta programmas. Tās tiek vētītas no dažādām pusēm, lai gūtu pārliecību, ka finansējums tiešām sasniedz mērķi. Viņa ieskatā, ja valdība veltīs tikpat lielu enerģiju ekonomikas jautājumu risināšanai, kā tas līdz šim ir darīts ar sociālajiem jautājumiem, valdība varēs turpināt sekmīgi strādāt.
"Patlaban nav nekādu indikāciju, ka mēs to nevarētu izdarīt. Ja atskatāmies mazliet atpakaļ, bija viens valdības modelis, ko veidoja trīs politiskie spēki. Varēja uzskatīt, ka iepriekšējais valdības modelis bija sagaidāmāks un paredzamāks. Tomēr praktiskā darbā redzams, ka jaunais valdības modelis strādā tā, kā iepriekšējais modelis to nevarēja izdarīt jau no pirmās dienas," teica Kariņš.
Runājot par nepieciešamību pēc ekonomikas izrāviena valstī, bijušais premjers atzīmēja, ka kopš laika, kad viņš 2019.gadā pārņēma valdības grožus, salīdzinot ar situāciju šobrīd, eksporta apjomi palielinās, arī atalgojums cilvēkiem turpina pieaugt. Kariņa ieskatā, izaicinājums ir panākt straujāku attīstību, lai arvien vairāk cilvēku sajustu pozitīvās pārmaiņas. Viņš norādīja, ka jāturpina koncentrēt atbalsts uz eksportspējīgiem uzņēmējiem.
"Mums, iespējams, nav nemaz strikti jāšķiro, vai tie ir uzņēmumi ar augstu pievienoto vērtību, vai ne tik augstu, jo viss eksports tulkojumā nozīmē naudas importu valstī. Mums vajadzētu ar Eiropas fondu līdzekļiem palīdzēt mūsu uzņēmumiem daudz efektīvāk izmantot kapitālu un kāpināt produktivitāti," atzina bijušais premjers.
Kariņš uzsvēra, ka ne mazāk svarīgs jautājums ir izglītība. Valstī ir augoša plaisa izglītības kvalitātē starp izglītības iestādēm pilsētās un izglītības iestādēm lauku teritorijās. Bijušais premjers piekrita, ka mazākas skolas ir ērtas iedzīvotājiem, taču ir nopietni jāuzdod jautājums, no kāda audzēkņu vecuma ērtības ir jāiemaina pret kvalitāti. Politiķis akcentēja, ka plaisa aug plašumā, jo jauniešiem, kuri mācījušies lauku teritorijās, var būt grūtības iestāties augstskolās vai arodskolās.
"Tie jaunieši, kuriem tas neizdosies, būs darba tirgū nekonkurētspējīgi. Viena daļa, iespējams, emigrēs, lai strādātu mazāk kvalificētus darbu ar lielāku pamatalgu, otra daļa ar laiku varētu kļūt valstij par sociālu izaicinājumu. Darīdami labu bērniem un ģimenēm, nodrošinot atvases ar iespējām mācīties mazākās skolās, kas atrodas tuvāk mājām, mums ir jādomā par līdzsvaru. Tāpat ir jāizvērtē, kā mēs varam gādāt, lai visiem bērniem un jauniešiem būtu līdzīgas kvalitātes izglītība un līdzīgas iespējas dzīvē," pauda Kariņš.
Bijušais premjers norādīja, ka izglītības iegūšana un sekmīga konkurēšana darba tirgū iet roku rokā. Kariņš akcentēja, ka turpmākajos gados valdībai būtu jākoncentrējas arī uz mūžizglītību.
Tāpat bijušais premjers atzīmēja, ka šis ir pirmais budžets, kura veidošanā viņš ir piedalījies, kur finanšu līdzekļi netika dalīti pēc tā, kura politiskā spēka pārziņā ir attiecīgā ministrija. Pēc viņa teiktā, agrākie partneri ir uzstājuši, ka viņu pārstāvētām nozarēm "finansējums pienākas". Jaunā valdība vienojās izvirzīt veselību kā vienu no galvenajām prioritātēm, līdzās izglītībai, iekšējai un ārējai drošībai.
"Budžeta sarunās koalīcijā vienojāmies, ka finansējums tiks piešķirts, neskatoties uz to, kuras partijas ministrs atbild par nozari. Visi partneri bija vienisprātis, ka veselībai ir jābūt prioritātei. Nākamajā gadā veselībai novirzīts divas reizes lielāks finansējums nekā citus gadus. Atradām iespēju pārdalīt daudz vairāk naudas. Tas attiecas arī uz ārējo un iekšējo drošību. Tas, manuprāt, ir ir svarīgs pavērsiens. Iespējams, sabiedrība no malas neredz, ka šī valdība tiešām strādā kā komanda, neņemot vērā piederību kādai partijai. Šādi strādājot, var izdarīt ļoti daudz," teica Kariņš.
LETA jau rakstīja, ka sestdien aprit Siliņas valdības pirmās 100 dienas. 15.septembrī Saeimas vairākums apstiprināja jauno Siliņas vadīto vadību. Par to nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 39 deputāti.
Vajadzība 14.Saeimas laikā apstiprināt otro valdību radās pēc tam, kad pēc ilgstošiem mēģinājumiem pārskatīt līdzšinējo partneru attiecības krita otrā Kariņa valdība. Kariņa otrās valdības mūžs bijis trešais īsākais neatkarīgās Latvijas vēsturē.
