Pasaulē
Viņa norādīja, ka īsta pretestība ir tur, kur ir uzticība saviem ideāliem, uzticība savai dzimtenei, un tur pretestība ir nesalaužama. "To mēs zinām no savas vēstures, un to mēs šodien redzam Ukrainā. Pretestība ir kā ūdens, kas spēj izgrauzt klinti," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Viņa atzina, ka ir pieļautas arī kļūdas - pienācīgi nepretojoties neatkarības zaudēšanai 1940.gadā. No kļūdām Latvija ir mācījusies, un Saeima ar grozījumiem valsts drošības likumos iedzīvotājiem ir noteikusi pienākumu pretoties, kā arī devusi tiesības izrādīt bruņotu pretestību iebrucējiem.
"Šodien karš plosa Ukrainu. It kā neticamā kārtā karš notiek vienā no Eiropas valstīm. Tas rada jautājumus visai pasaulei, jo tas attiecas uz mums, uz Latvijas sabiedrību, tas attiecas uz Baltiju, Eiropas Savienību, NATO, uz visu pasaules civilizēto sabiedrību. Mēs saprotam, ka pasaule pēc šī kara būs cita. Tā jau ir cita," pauda Mūrniece un atzīmēja, ka ir būtiski nosargāt tiesībās balstītu starptautisko kārtību.
Notikumi pirms astoņiem gadiem, kad tika pārkāpts Budapeštas memorands, visiem, īpaši Baltijas valstīm, atgādināja, ka nav tādu līgumu, ko Maskava nebūtu gatava lauzt, uzsvēra politiķe. Viņa pauda, ka pēc kara beigām Ukrainā starptautiskajai sabiedrībai un Rietumvalstu līderiem būs rūpīgi jāvētī, kā daudzas vienošanās un apņemšanās, kas nostiprinātas starptautiskos dokumentos, reāli darbojas.
Šodienas konferences diskusijā par tiesiskumu starptautiskajās tiesībās piedalījās arī Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (JV).
Kā vēstīts, Valsts prezidenta rīkotā konference bija veltīta Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienai, kas šogad 17.martā pirmo reizi iekļauta atzīmējamo un piemiņas dienu kalendārā. Šajā dienā 1944.gadā Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas valsts neatkarības faktiskā atjaunošana.
