Pasaulē
Latvijas politiķis akcentēja, ka būtu labi pārdomāt, kā šāda kļūda vispār bija iespējama, neraugoties uz brīdinājumiem. Levita ieskatā, domnīcās un politikas veidotāju aprindās sava loma bija tā saucamajiem "Putinsapratējiem", kā arī biznesa interesēm.
Latvijas prezidents norādīja, ka attiecībā uz Krieviju ir jābūt reālistiem, bez lieka sentimenta.
Politiķis atzīmēja, ka Eiropā nedrīkst vājināt likuma varu. Pēc Levita paustā, mūsdienīga konstitucionāla demokrātija balstās uz sabalansētu sistēmu starp tautas demokrātiski leģitimēto parlamentu un valdību no vienas puses un neatkarīgo, profesionāli leģitimēto justīciju no otras puses.
"Pašu demokrātisko procesu, brīvas vēlēšanas un politiskās brīvības - Eiropas Savienības (ES) politiskās identitātes kodolu - var nodrošināt tikai šāda līdzsvara un atsvara sistēma. Es to saku ar savu 24 gadu pieredzi tiesneša amatā Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Eiropas Savienības Tiesā," sacīja prezidents.
Viņš uzsvēra, ka šī līdzsvara izjaukšana, ko cenšas panākt konstitucionālā populisma piekritēji, var novest pie pašas demokrātijas vājināšanās vai pat pilnīgas pazušanas. Prezidents arīdzan norādīja, ka Eiropa ir vienota savā dažādībā un tādai tai jābūt.
"Te Eiropa nedrīkst jaukties. Te dažādība ir Eiropas spēks. Taču likuma varas principiem visur jābūt tiem pašiem. Te dažādība iespējama tikai šo principu konkrētajās izpausmēs, bet ne būtībā. Jo Eiropas tiesību sistēma balstās uz savstarpēju uzticību, ka šie principi darbojas visās dalībvalstīs bez izņēmuma. Ja kādā dalībvalstī rodas problēmas ar likuma varu, tad tas ietekmē visu ES," EP deputātiem sacīja Latvijas prezidents.
Pēc Levita paustā, dažās valstīs populistiskās tendences jau ir novedušas pie konfliktsituācijām, kuras tīri tiesiskā ceļā tagad ir grūti atšķetināt. Prezidenta ieskatā, lai izvairītos no strupceļa, atsevišķos gadījumos varētu būt politisks risinājums, kas pārcirstu "Gordija mezglu". Tas savukārt dotu konfliktējošām pusēm iespēju sākt ceļu no jauna.
Levits uzsvēra, ka demokrātija un likuma vara ir apdraudētas ne tikai no iekšpuses. "Šodien to ar militāru varu apdraud Krievijas agresīvā ideoloģija, kas ir politiskais dzinulis Krievijas uzbrukumam suverēnai, demokrātiskai Eiropas valstij - Ukrainai."
"Autoritārais Krievijas režīms savā domāšanā ir atkritis 200 gadu senā pagātnē. Tas ir atkritis atpakaļ 19.gadsimta imperiālistiskajā, koloniālistiskajā un rasistiskajā domāšanā. Kā rāda Vācijas piemērs, atteikšanās no agresīvas, toksiskas ideoloģijas prasa milzīgu kolektīvo piepūli. Un tas prasa ilgu laiku. Taču to var izdarīt. Kamēr Krievijas sabiedrība nenovērtēs, nepārvarēs, nenosodīs un nepārprotami neatsacīsies no šīs ideoloģijas, mums jārēķinās ar Krieviju kā agresīvu valsti," pauda Levits.
