Pasaulē
Viņš skaidroja, ka patlaban notiek rūpīga sagatavošanās nodokļu pārskatīšanai, to plānojot noslēgt novembra beigās, piedāvājot jaunu dokumentu par nodokļu politikas pamatnostādnēm.
"Laiku pa laikam valstis vēlas pārskatīt nodokļu sistēmu. Vispirms jāsaprot, kurā virzienā vēlamies virzīties. Valdībai ir diezgan skaidra vīzija, taču iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir atšķirīgi viedokļi. Darba devēji vēlas samazināt darbaspēka nodokli, mēs vērtēsim šo jautājumu. Daļa politisko spēku vēlas samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) atsevišķiem pārtikas produktiem, taču es saku, ka nepieciešami nodokļu ieņēmumi, lai valsts varētu attīstīties," pauda ministrs.
Politiķis uzsvēra, ka valdībai jāvienojas ar sociālajiem partneriem par iespējamajiem scenārijiem nodokļu sistēmas izmaiņām, domājot par to, ka nedrīkst samazināt iekasēto nodokļu apjomu, jo valstij ir jāattīstās.
"Ja domājam par atteikšanos no kāda nodokļa, tad jādomā, kādu nodokli varētu palielināt," piekodināta Ašeradens.
Viņš akcentēja, ka ēnu ekonomika Latvijā ir, taču mērījumi par tās apjomu atšķiras. Patlaban Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir ļoti labi ticis galā ar PVN shēmām, un te ir relatīvi maz krāpšanās, vērtēja ministrs, gan piebilstot, ka pēc Covid-19 pandēmijas pieaugusi aplokšņu algu popularitāte, kur VID būtu jāstrādā aktīvāk.
Kā ziņots, uzreiz pēc 2023.gada valsts budžeta pieņemšanas koalīcija ir paredzējusi sākt darbu pie nodokļu politikas pamatnostādnēm, intervijā aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Starp valdību veidojošajām partijām ir vienošanās, ka nodokļu pamatnostādnes tiek vērtētas vienu reizi politiskajā ciklā un tiek pieņemts lēmums par viena vai otra nodokļa sistēmas maiņu, kas tiek laicīgi paziņota uzņēmējiem. Lielākas izmaiņas nodokļos varētu būt no 2025.gada.
