Pasaulē
Dienestā skaidro, ka attiecīgais maršruts pēdējos gados tika izmantots maz, un galvenokārt kalpoja kā rezerves koridors kravu pārvadājumiem.
VID skaidro, ka priekšstatu par kravu plūsmu caur Kārsavas robežšķērsošanas vietu var sniegt fakts, ka pēdējā gada laikā robežu šajā maršrutā šķērsoja vidēji viens vilciena sastāvs mēnesī.
Muitas kontroli šīm kravām nodrošināja muitas amatpersonas, kuras savus pienākumus ikdienā veic Grebņevas muitas kontroles punktā, bet uz Kārsavas robežšķērsošanas vietu devās tikai tad, kad tas bija nepieciešams.
Mainoties situācijai un kravu pārvadājumu maršrutiem, muitas dienests aizvien seko līdzi izmaiņām un atbilstoši plūsmu pārdalei attiecīgi pielāgo darba organizāciju, norāda VID. Nodrošinot resursu pārdali citām muitas kontroles vajadzībām, muitas dienests spēs saglabāt līdzšinējo kontroles efektivitāti arī pēc šī dzelzceļa posma slēgšanas.
Kā ziņots, Krievijas valdības rīkojums paredz no 2026. gada 1. jūlija uz laiku apturēt personu, transporta līdzekļu, preču un kravu pārvietošanos caur dzelzceļa caurlaides punktiem atsevišķos posmos uz Krievijas valsts robežas saskaņā ar uzskaitījumu, kas sniegts pielikumā.
Visvairāk robežšķērsošanas punktu slēgti uz Somijas robežas.
Dzelzceļa satiksme pilnībā apturēta arī caur Pečoru-Pleskavas robežšķērsošanas punktu uz Igaunijas robežas, kā arī caur Pitalovas robežšķērsošanas punktu uz robežas ar Latviju. Pitalovas robežšķērsošanas punkts atrodas uz Rēzeknes-Kārsavas-Pitalovas dzelzceļa līnijas, kas savieno Latviju ar Krievijas Pleskavas apgabalu.
Turklāt faktiski satiksme apturēta tikai caur Pečoru-Pleskavas un Pitalovas robežšķērsošanas punktiem, jo Krievijas robeža ar Somiju jau iepriekš pilnībā slēgta, pamatojoties uz Helsinku lēmumu.
Robežšķērsošanas punktu slēgšanas iemesli nav norādīti.
Par to paziņot Somijas, Igaunijas un Latvijas valdībām uzdots Krievijas Ārlietu ministrijai.
