Pasaulē
Dalībvalstis pagājušā gada beigās vienojās, ka Eiropas Komisija (EK) ierosinās šo aizliegumu, taču sarunas par šiem pasākumiem ir iestrēgušas, jo Hormuza šauruma bloķēšana izraisīja bažas par energoresursu piegādes krīzi.
Piektdien notikušajā enerģētikas ministru sanāksmē Igaunija, Latvija un Lietuva aicināja ES iesniegt priekšlikumus par importa pakāpenisku pārtraukšanu, argumentējot, ka Krievijas enerģijas eksports palīdz finansēt Kremļa karu Ukrainā.
Kopš Maskavas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ES ir sākusi pasākumus, lai samazinātu atkarību no Krievijas enerģijas. Saskaņā ar EK datiem naftas imports no Krievijas 2025. gadā veidoja 2% no piegādēm, salīdzinot ar 27% 2022. gada sākumā, taču tas joprojām atbilda 9,7 miljoniem tonnu jēlnaftas.
ES ir vienojusies līdz 2027. gada rudenim pakāpeniski izslēgt Krievijas gāzi no savas enerģijas bilances.
Tomēr, kā norādījuši amatpersonas, karš Irānā ir apturējis šos plānus. Priekšlikumu par naftas embargo bija plānots iesniegt 15. aprīlī, taču martā tas tika izņemts no EK provizoriskās darba kārtības.
Aizlieguma ieviešana varētu saskarties ar pretestību no valstīm, kas ir ļoti atkarīgas no Krievijas naftas, piemēram, Ungārijas un Slovākijas, turklāt būtu jāsaskaras arī ar pretestību no dalībvalstīm, kuras cīnās ar augstajām enerģijas cenām. Atsevišķas dalībvalstis nevarēs uzlikt veto šim pasākumam.
Atbildot uz jautājumu par iespēju paātrināt aizlieguma ieviešanu, Polijas enerģētikas ministra vietnieks Vojcehs Vrohna norādīja FT, ka Varšava uzskata, ka tas ir nepieciešams līdz gada beigām. "Taču mēs saprotam bažas par cenām, piegāžu pieejamību un konkurētspēju, kas varētu rasties šā lēmuma rezultātā. Tā ir cena, ko mums jāmaksā, lai kļūtu neatkarīgiem no Krievijas resursiem," sacīja Vrohna.
