Pasaulē
Lai Valsts policijas resursi tiktu izlietoti efektīvi un atbilstoši tās tiešajām un prioritārajām funkcijām, likumā tiks ietvertas tiesību normas, kas paredz Valsts policijas amatpersonu tiesības attālināti izvērtēt negadījuma apstākļus, vienlaikus sniedzot konsultācijas transportlīdzekļu vadītājiem par atbilstošāko rīcību.
Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā iespēja aizpildīt saskaņotā paziņojuma veidlapu elektroniski ir ērts risinājums negadījumā iesaistīto personu interesēs. Negadījuma datu nodošana elektroniski tiešā veidā sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmai ir paredzēta arī Igaunijā un Lietuvā.
Vērtējot minēto, ir secināts, ka ir nepieciešams konceptuāli pārstrādāt spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktos kritērijus, kas nosaka obligātu pienākumu paziņot par negadījumu policijai gadījumos, kad negadījumos nav cietuši cilvēki, vienlaikus nosakot precīzu rīcības algoritmu ceļu satiksmes dalībnieku turpmākai rīcībai pēc notikuša negadījuma.
Esošais regulējums sagādā neērtības tiešā veidā negadījumā iesaistītajiem transportlīdzekļu vadītājiem un netiešā veidā pārējiem satiksmes dalībniekiem.
Grozījumi paredz, ka turpmāk transportlīdzekļa vadītājam iestāsies pienākums obligāti ziņot Valsts policijai par deviņiem negadījumu veidiem. Proti, ja ir cietusi persona, ja iesaistītajam transportlīdzeklim nodarīti būtiski bojājumi un ja iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi.
Tāpat obligāti būs jāziņo policijai, ja nodarīts bojājums trešās personas mantai. Par trešās personas mantu nav uzskatāms negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav tā vadītājs.
Policijai būs jāziņo par negadījumu arī tad, ja nodarīts bojājums citam transportlīdzeklim, kura vadītājs neatrodas negadījuma vietā. Vienlaikus policijai būs jāziņo, ja nodarīts bojājums ceļa kompleksam, ja cietis savvaļas dzīvnieks un ja ir aizdomas, ka kāds no negadījumā iesaistītajiem vadītājiem ir reibumā.
Tāpat obligāti būs jāziņo policijai, ja negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji nevar vienoties par negadījuma norises apstākļiem, faktiem vai negadījuma shēmu.
Nosacījumi, kuru iestāšanās gadījumā transportlīdzekļa vadītājam noteikts pienākums par negadījumu paziņot Valsts policijai, tiek paplašināti, lai aizsargātu trešo personu un avārijās bojāto transportlīdzekļu īpašnieku, kuri neatrodas negadījuma vietā, mantiskās intereses, novērstu bīstamību ceļu satiksmei un novērstu transportlīdzekļu vadītāju izvairīšanos no atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā.
Lēmumu par Valsts policijas amatpersonu izbraukšanas nepieciešamību uz negadījuma vietu turpmāk pieņems Valsts policija.
Vienlaikus tiks paplašinātas saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanas iespējas, proti, turpmāk, ja avārijā iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi, transportlīdzekļu vadītāji, ja nebūs saņemti citi norādījumi no Valsts policijas, būs tiesīgi aizpildīt saskaņotā paziņojuma veidlapas un atstāt negadījuma vietu.
Tādā veidā Valsts policija varēs attālināti pieņemt lēmumu par Valsts policijas amatpersonu izbraukšanas uz negadījuma vietu nepieciešamību, kā arī konsultēt transportlīdzekļu vadītājus par saskaņotā paziņojuma veidlapu aizpildīšanu.
Ņemot vērā, ka ar likumprojektu paredzēts paplašināt saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanas iespējas pēc notikuša ceļu satiksmes negadījuma, ir secināts, ka normatīvajā aktā nav noteikts aizliegums transportlīdzekļa vadītājam lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskas, psihotropas, toksiskas vai citas apreibinošas vielas līdz saskaņotā paziņojuma aizpildīšanai.
Grozījumus vēl būs jāpieņem Saeimai.
