Viņa atgādināja, ka likums ir vienāds visiem, neatkarīgi no personas politiskās pārliecības vai valodas lietojuma, un pārkāpumi tiek vērtēti objektīvi.
Kā piemēru viņa minēja "Stabilitātei" līdera Alekseja Rosļikova izteikumus Saeimas tribīnē, kas izraisīja sabiedrības nosodījumu. "Sajūtu gamma, kādu pārdzīvoja Latvijai lojāli cilvēki, redzot un dzirdot deputāta izpausmes Saeimas tribīnē, ir grūti aprakstāma - apjukums, dusmas, agresija, vilšanās, bezpalīdzība, arī bailes. Tas ir saprotami - ir aizskarts neaizskaramais," sacīja Muhka.
Muhka sadzirdējusi, ka par šo incidentu arī krievu valodā runājošo vidū izskanējis "kauns un sveškauns". Tas liecinot, ka sabiedrība nav galēji sašķelta un pastāv kopīga izpratne par valsts pamatiem, sprieda Muhka.
Viņa piebilda, ka plašāk šo gadījumu šobrīd nekomentēs, jo VVC ir ierosinājis administratīvo pārkāpumu procesu, un ir iesaistījies arī Valsts drošības dienests.
Runājot par politisko partiju izvēli uzrunāt vēlētājus krievu valodā pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņās, VVC direktore norādīja, ka centrs darbojas likuma ietvaros sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienestu.
"Kamēr netiek pārkāptas likumā noteiktās robežas, VVC nevar īstenot sodošo funkciju, pat, ja tas ir kādam ne pārāk patīkami. VVC var konsultēt un ieteikt, bet sodīt - tikai tad, ja ir konkrēts pārkāpums," sacīja ierēdne.
VVC direktore norādīja, ka katram var būt viedoklis par valodu, jo tas ir rīks, kuru izmantojam ikdienā. Līdztekus viņa uzsvēra, ka VVC neiesaistās politiskās cīņās un saglabā neitralitāti, uzraugot valsts valodas lietojumu atbilstoši likumam.