Pasaulē
Otrdien valdība atbalstīja lēmumu ļaut iegādāties trīs vidējās klases helikopterus Valsts robežsardzes spēju stiprināšanai. Plānotās izmaksas tiks segtas, izmantojot Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE) instrumentu, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrijā (IeM).
Atbilstoši SAFE nosacījumiem līguma noslēgšana par helikopteru iegādi plānota līdz šā gada 30. maijam, bet to piegāde notiktu 2028. un 2029. gadā.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) norādījis, ka helikopteri būs atbilstoši aprīkoti, lai līdztekus valsts robežas apsardzības nodrošināšanai tie varētu tikt izmantoti meklēšanas un glābšanas operācijām, meža ugunsgrēku dzēšanai, ārkārtas medicīnas transportēšanai jeb evakuācijai un citiem uzdevumiem.
Tāpat šie helikopteri pēc to piegādes varēs tikt izmantoti Nacionālo bruņoto spēku atbalstam, pārvietojot militāro personālu.
Kopējais IeM investīciju apjoms SAFE instrumentā plānots 80 miljonu apmērā, ieskaitot pilotu un apkalpojošā personāla apmācības un sākotnējo helikopteru apkopi pirmajos divos gados.
Patlaban robežsardzes rīcībā ir seši helikopteri.
Jau ziņots, ka aprīlī Ministru kabinets slēgtā sēdē apstiprināja SAFE instrumenta izmantošanu vairāku bezpilota lidaparātu, vadāmo lādiņu un pretdronu sistēmu iepirkumu finansēšanai, lai veicinātu paātrinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spēju attīstību.
Konkrētu summu bezpilota lidaparātu, vadāmo lādiņu un pretdronu sistēmu iepirkumu finansēšanai ministrija patlaban neatklāj.
LETA jau ziņoja, ka Latvija 3,49 miljardu eiro lielo aizdevumu no jaunizveidotā SAFE tuvākajos gados plāno izmantot bruņutehnikas iegādei, pretgaisa sistēmām un citiem mērķiem.
Eiropas Komisija (EK) iepriekš deva zaļo gaismu otrajai valstu aizsardzības plānu grupai SAFE programmā, sperot vēl vienu nozīmīgu soli Eiropas Savienības (ES) drošības stiprināšanā. EK ir iesniegusi ES Padomei priekšlikumu apstiprināt finansiālo aizdevumu aptuveni 74 miljardu eiro apmērā kopumā astoņām valstīm - Latvijai, Igaunijai, Lietuvai, Polijai, Somijai, Grieķijai, Itālijai un Slovākijai, aģentūru LETA iepriekš informēja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļā.
Šis lēmums pieņemts pēc rūpīgas valstu nacionālo aizsardzības investīciju plānu izvērtēšanas. Komisija paver ceļu pirmajam zemu izmaksu ilgtermiņa aizdevumu posmam, kas ļaus šīm valstīm steidzami palielināt militāro gatavību un iegādāties mūsdienīgu aizsardzības aprīkojumu. Vienlaikus šis regulējums padziļina Ukrainas integrāciju ES drošības ekosistēmā, nodrošinot, ka Eiropas atbalsts ir gan operatīvs, gan ilgtspējīgs.
Finansējuma apjoms katrai valstij provizoriski tika noteikts pērnā gada septembrī, pamatojoties uz solidaritātes un caurspīdīguma principiem. Pēc aizdevuma līgumu parakstīšanas šīm astoņām dalībvalstīm kopumā būs pieejami aptuveni 74 miljardi eiro, no kuriem Latvijai potenciāli piešķirti 3,49 miljardi eiro. Šie līdzekļi sniegs būtisku ieguldījumu stratēģisko spēju stiprināšanai tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams, norādījusi AM.
SAFE finansējumu Latvijā plāno ieguldīt, attīstot Mehanizēto kājnieku brigādi, nodrošinot atbilstoša līmeņa bruņutehniku un kaujas atbalsta spējas. Tāpat ar finansējumu plānots attīstīt kaujas spējīgas divīzijas līmeņa atbalsta vienības, tostarp artilērijas, pretgaisa aizsardzības un izlūkošanas spējas.
Tāpat naudu paredzēts tērēt, veidojot munīcijas krājumus un kaujas nodrošinājuma spējas, kas spētu atbalstīt gan nacionālās, gan NATO vienības.
SAFE ir ES izveidots finanšu instruments, kas ļauj tās dalībvalstīm aizņemties no EK papildu finanšu resursus kritisko aizsardzības spēju iztrūkumu mazināšanai, kā arī veicina aizsardzības investīciju palielināšanu un Eiropas aizsardzības industrijas stiprināšanu.
