Pasaulē
Pēc prezidenta paustā, šim ministram nākamā gada 15.oktobrī, nākamajā Valsts valodas dienā, būtu jāsniedz pirmais - un vēlāk jau gadskārtējais - ziņojums Saeimai par valsts valodas situāciju valstī, par kuru pēc tam gan Saeima, gan sabiedrība varētu diskutēt. Levits uzsvēra, ka latviešu valodai ir jākļūst par valstisku prioritāti, caurvijot visas dzīves jomas.
Prezidents atzīmēja, ka pirms diviem gadiem Rīgas pilī kopā ar valodniekiem, izglītības iestāžu darbiniekiem un sabiedrības pārstāvjiem tika pārrunāta valsts valodas situācija mūsdienu Latvijā. Tika definētas vairākas problēmas - latviešu valodas mācīšanās un zināšanu nepietiekamā kvalitāte, skolu segregācija, valsts valodas politikas nekonsekvences, latviešu diskriminācija darba tirgū, nepamatoti prasot krievu valodas zināšanas.
Prezidents akcentēja, ka viss iepriekšminētais ilgstoši ir kavējis latviešu valodai ieņemt tai pienākošos vietu un lomu visās valsts dzīves jomās. Taču, Levita ieskatā, divu gadu laikā ledus ir sakustējies un ir pieņemti vairāki politiski lēmumi, piemēram, ir pilnveidotas Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021. līdz 2027.gadam, sekmējot Satversmē noteikto valsts valodas konstitucionālo lomu. Tāpat ir pieņemts likums par vienotu vispārējo izglītību valsts valodā, lai izslēgtu segregāciju un lai visi Latvijas bērni turpmāk mācītos vienotā skolu sistēmā.
Pēc prezidenta paustā, pilsoņos ir augusi un kļuvusi plašāka izpratne par valsts valodu un tās lietošanas svarīgumu. Levits vērsa uzmanību, ka Saeima ieviesa izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz daudz stingrākus valsts valodas eksāmenus tiem valstī ilgstoši dzīvojošiem cilvēkiem, kuri līdz šim Latvijā varēja iztikt vien ar krievu valodu.
Viņa ieskatā, Saeimas atbildībā ir pieņemt Tieslietu ministrijas izstrādāto likumu par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanu, kā mērķis ir novērst krievu valodas lietošanu saziņā ar valsts iestādēm.
Tāpat prezidents savā uzrunā minēja vairākus mērķus, kas vēl jāsasniedz. Pirmais ir latviešu valodas mācīšanas kvalitātes uzlabošana. Levits norādīja, ka trūkst skolotāju, un tas nozīmē, ka ir nepieciešama īpaša valsts programma pedagogu sagatavošanā, ja nepieciešams, piešķirto arī stipendijas studentiem un nosakot paaugstinātu latviešu valodas skolotāju atalgojumu.
Levita ieskatā, humanitārajām un sociālajām zinātnēm, kas lielā mērā ir saistītas ar nacionālo identitāti, ir nepieciešams ievērojami palielināts, stabils un ilgstošs valsts atbalsts. Šo zinātņu pēctecība un potenciāls, pēc prezidenta paustā, atrodas paaugstināta riska zonā.
Pievēršoties diskusijas tēmai - par valsts valodu augstākajā izglītībā un zinātnē, pēc prezidenta paustā, tā ir joma, kurā latviešu valoda sevi apliecina kā zinātnes valodu. Tajā veidojas zinātniskā terminoloģija un spēja latviski aprakstīt un izprast moderno pasauli.
Levits vērsa uzmanību uz to, ka globalizācijas iespaidā starptautiskajā saziņā un zinātnē dominē angļu valoda. Prezidents akcentēja, ka ar nepieciešamību stiprināt valsts valodas pozīcijas augstākajā izglītībā un zinātnē globalizācijas apstākļos saskaras ne tikai Latvija, bet arī daudzas Eiropas un pasaules valstis.
"Augstākajai izglītībai un zinātnei, ja tā vēlas būt kvalitatīva, ir jābūt konkurētspējīgai un atvērtai globalizācijas sarunai, kas visbiežāk notiek angļu valodā. Tomēr kopējais uzskats ir tāds, ka mūsdienu globalizācijas procesi nedrīkst marginalizēt nacionālo valstu valodas. Jo valodām ir jāspēj pildīt visas funkcijas sabiedrībā - gan turpināt tradīcijas, gan attīstīt nākotnei nepieciešamo potenciālu," pauda prezidents.
Viņa ieskatā, tas liek uzdot jautājumus, vai starptautiskā konkurētspēja drīkst vājināt valsts valodas lietojuma apjomu zinātnē, vai augstākās izglītības un zinātnes atvērtība starptautiskajiem procesiem drīkst notikt uz Latvijas valsts valodas rēķina.
Prezidents akcentēja, ka Augstskolu likumā kā viens no visu Latvijas augstskolu uzdevumiem ir valsts valodas izkopšana un attīstība augstskolu darbībā. Šis formulējums, kā skaidroja Levits, sevī ietver dziļu jēgu un padara augstskolas atbildīgas Satversmes priekšā, proti, Latvijā nedrīkst būt jomas, kurās bez valsts valodas lietojuma var iztikt.
"Valoda ir instruments, ar ko mēs redzam pasauli, un mēs nedrīkstam izslēgt zinātni un augstāko izglītību no šī pasaules redzējuma. Vienlaikus, protams, mums ir jāpiedalās pasaules zinātnes apritē," sacīja prezidents.
