Pasaulē
Atbildot uz jautājumu, kādu Valsts prezidents redz Latviju pēc desmit gadiem, viņš atzīmēja, ka laikā no 2015. līdz 2025.gadam noteicošās pozīcijās ienāks jaunā paaudze, kas uz pasauli skatās globālāk nekā līdz šim. Tāpat prezidents pieļāva, ka Latvija varētu piedzīvot arī ātrāku attīstību visās jomās.
"Manuprāt, ka 2030.gadā mēs varētu būt starp modernākajām Eiropas valstīm un moderna tāpēc, ka mēs pieņemtu ne visus jauninājumus, bet jēdzīgākos un pratuši izšķirt, kas ir jēdzīgs un kas nav. Tāpat tā būs latviska valsts, jo latviskais elements - valoda un kultūra - mūs atšķirt no citām valstīm," sacīja Levits.
Pievēršoties jautājumam par to, kādas būtu Valsts prezidenta rekomendācijas jauniešiem, lai viņi labāk izprastu politiskos procesus un noteikumus gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES), Levits atzīmēja, ka par politiku ir jāinteresējas un jāiegūst informācija, kā arī jāseko līdzi notikumiem. Tad, kad informācija ir iegūta, tā jāmāk kritiski izvērtēt un jānošķir jēgpilna informācija no ne tik jēgpilnas.
"Internets ir pils ar ne jēgpilnu informāciju un jums ir jāatšķir, kas ir kas arī tad, ja kaut kam nepiekrītat. Mediju pratība māca atšķirt jēdzīgo no ne tik jēdzīgā. Apgūt šādu prasmi ir ārkārtīgi nepieciešams. Ja tādu prasmju nebūs, tad jūsu līdzdalība politikā un sabiedrībā būs destruktīva," skaidroja prezidents.
Kāds no diskusijas dalībniekiem jautāja, kā Levits varētu iedvesmot jauniešus Covid-19 laikā. Valsts prezidents norādīja, ka viņš ļoti labi saprot jauniešus, kuri līdz šim ir aktīvi socializējušies, bet tagad viņiem daudz laika jāpavada mājās. Levits norādīja, ka tā ir liela psiholoģiska spriedze. Viņš aicināja jauniešus apzināties, ka pandēmija beigsies.
"Es ceru, ka vasarā vai rudenī situācija būs labāka. Katrs sliktais periods reiz beidzas. Ja mēs zinām, ka šāds periods nav mūžīgs, bet uz laiku un, ja paši būsim aktīvi, mūs sagaida pozitīvas pārmaiņas, tam vajadzētu dot zināmu spēku pārvarēt aktuālās problēmas, kas ir ļoti nopietnas," teica prezidents.
Tāpat prezidents atbildēja uz jautājumu, vai tas ir normāli, ka parlamentārajā demokrātijā amatpersonas pieņem lēmumus par nozarēm, kurās tās nav kompetentas. Levits aicināja atšķirt politiku no "tehniskās kompetences". Viņš piekrita, ka nozaru eksperti pārdzina, kā darbojas viena vai otra nozare. Tie ir ļaudis, kas šajā nozarē beiguši augstskolu un ir kompetenti. Prezidents uzsvēra, ka politiķa kompetence ir citādāka - politiķim, prezidenta ieskatā, nav jābūt speciālistam kādā noteiktā nozarē.
"Diemžēl jāsaka, ka šādi priekšstati eksistē. Piemēram, grūti ir izskaužams priekšstats, ka veselības ministram ir jābūt ārstam. Absolūti nē! Ministrs var būt ārsts un tam ir zināmas priekšrocības, bet tas nav viņa galvenais uzdevums. Viņa uzdevums ir izvērt un pieņemt lēmumu, ņemot vērā dažādas intereses, kas saistītas ar nozari," skaidroja Levits, norādot, ka politiķa kompetence ir vislabāk sabalansēt sabiedrības intereses.
Tāpat Levitam jautāja, vai nevajadzētu paplašināt prezidenta pilnvaras, uz ko viņš atbildēja, ka daži nelieli uzlabojumi varētu būt. Viņa ieskatā, Valsts prezidentam vajadzētu būt tiesībām krīzes situācijā atlaist nevis valdību, bet Saeimu un divu mēnešu laikā sarīkot jaunas vēlēšanas.
"Ja ir krīze un to citādāk nevar atrisināt, Valsts prezidents varētu darboties kā tiesnesis un sacīt - jūs šo krīzi, mīļie parlamentārieši, nevarat atrisināt, tāpēc dosim vārdu tautai! Tādā gadījumā prezidents varētu pieņemt lēmumu atlaist Saeimu. Tādas pilnvaras ir daudziem parlamentāras iekārtas prezidentiem, bet ne visiem, arī Latvijā prezidentam šādu pilnvaru nav," pauda Levits.
