Viņš atzīmēja, ka ES daudzgadu budžetā mēģina iekļaut dažādas prioritātes, tostarp lauksaimniecību, kohēziju, zinātni un humāno palīdzību, tāpēc cīņa par finansējumu patlaban ir intensīva.
Runājot par finansējumu aizsardzībai, pēc Ijaba paustā, viens virziens ir finansējums ražošanai, lai vairāk vajadzīgo spēju varētu saražot Latvijā, nevis obligāti iegādāties ārpus tās. Politiķis atzīmēja, ka otrs virziens ir iepirkumi, proti, kādā veidā bloka dalībvalstis iepērk aizsardzībai vajadzīgo. Ijabs skaidroja, ka, lai gan finansējumu aizsardzībai dalībvalstis novirza no saviem budžetiem, viņaprāt, ar Eiropas naudu ir jāpalīdz dalībvalstīm iepirkt kopīgi.
EP deputāts uzsvēra, ka Eiropas aizsardzības tirgus un militāro materiālu tirgus līdz šim ir bijis fragmentēts un tajā vienotā tirgus principi faktiski nav darbojušies. Pēc Ijaba paustā, ES dalībvalstis kopīgi iepērk tikai 18% no tā, kas tām vajadzīgs, bet pārējo katra valsts iegādājas atsevišķi. Viņaprāt, tas nav saprātīgi arī no NATO standartu viedokļa, jo sabiedrotajiem "stundā X" vajadzētu spēt apmainīties ar bruņojumu.


