Pasaulē
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, vēstulē Levits atsaucās uz straujo tehnoloģiju attīstību 21.gadsimtā, norādot, ka Covid-19 krīzes apstākļos tehnoloģiju loma un ietekme ir tikai augusi, rodas jauni digitālie pakalpojumi un iespējas.
Pēc Valsts prezidenta paustā, jau patlaban redzams, ka jaunās iespējas un pakalpojumi nav pieejami visiem. Viņa ieskatā, tam par iemeslu ir sabiedrības nepietiekamās digitālās prasmes, kā arī nepilnības valsts pakalpojumu piedāvājumā un pieejamībā. Tādējādi sabiedrībā iezīmējas digitālā plaisa, kas, iztrūkstot mērķtiecīgai un konsekventai valsts politikai, var vērsties plašumā, akcentēja Levits.
Valsts pirmā persona vērsa valdības vadītāja uzmanību uz to, ka jau tuvā nākotnē digitālā plaisa var kļūt par vienu no galvenajiem nevienlīdzības veicinātājiem sabiedrībā.
"Tā var ne tikai saasināt atšķirības iedzīvotāju labklājības līmenī, mazināt pilsoņu konstruktīvu sadarbību un iesaisti valsts lietās, bet arī vājināt piederības sajūtu valstij, tādējādi apdraudot demokrātijas sekmīgu funkcionēšanu," skaidro Valsts prezidents.
Vēstulē Levits paudis stingru nostāju, ka Latvijas valsts pārvaldes pienākums ir rūpēties, lai digitālā vide sniedz iespēju ikvienam iedzīvotājam vairot savu labklājību un valsts digitālie pakalpojumi būtu pieejami visiem Latvijas iedzīvotājam.
Kopā ar vēstuli Valsts prezidents Kariņam nosūtījis arī Valsts prezidenta padomnieces digitālās politikas jautājumos Ievas Ilvesas vadītās darba grupas izstrādātos rīcībpolitikas priekšlikumus, kas piedāvā prioritāros darbības virzienus un rīcības soļus Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju un valsts digitālo pakalpojumu uzlabošanā. Tāpat darba grupa izstrādājusi priekšlikumus digitālās telpas drošībai, kā arī piedāvājusi digitālās transformācijas pārvaldības un ieviešanas modeli.
"Esmu pārliecināts, ka darba grupas izstrādātie rīcībpolitikas priekšlikumi ļaus mums labāk sasniegt digitālās transformācijas mērķus," vēstules noslēgumā akcentējis Levits.
