Pasaulē
Viņa skaidro, ka EP ir pieņēmis noteikumus, kas paredz, ka līdz 2035.gadam par 40% jāsamazina atkritumos izmestās pārtikas apjoms, kas četru cilvēku mājsaimniecībai gadā ļaus ietaupīt vidēji 400 eiro. "Lai to paveiktu, būs jāiesaistās visām pusēm - gan mājsaimniecībām, gan mazumtirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ražotājiem," norāda Vaidere.
Politiķe aktualizējusi atkritumu problēmu EP līmenī. Viņa klāsta, ka Latvijā vidēji ik gadu katrs iedzīvotājs atkritumos izmet vairāk nekā 100 kilogramu labas pārtikas. Visā ES šie rādītāji ir vēl augstāki. Viņa uzskata šo izšķērdību par nepieņemamu, jo trešdaļa no saražotās pārtikas nonāk atkritumos, ko naudas izteiksmē var novērtēt 140 miljardu eiro apmērā.
Kā aģentūru LETA informēja politiķes birojā, Vaidere panāca, ka no ES budžeta teju miljons eiro tiek atvēlēts ekspertu pētījumam un praktiskiem risinājumiem pārtikas izmešanas samazināšanai. EP deputāte pauž gandarījumu, ka Eiropas Komisija nāca klajā ar likuma projektu, kas tika uzlabot un trešdien pieņemta pozīciju. Novēršot pārtikas izniekošanu, varēsim ne tikai ietaupīt, bet arī samazināt ietekmi uz vidi un atbalstīt trūcīgos, skaidro Vaidere.
Jaunie noteikumi dalībvalstīm uzliks par pienākumu veicināt tādu augļu un dārzeņu patērēšanu, kuriem ir ārēji vizuāli defekti, bet kuri joprojām ir droši patēriņam. Valstīm būs arī jāveicina inovācijas un tehnoloģiskie risinājumi, kas palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu, piemēram, iepakojums, kas paredzēts, lai pagarinātu glabāšanas termiņu vai saglabātu iepakotās pārtikas stāvokli, jo īpaši transportēšanas un uzglabāšanas laikā.
Arī datējuma marķējumam uz pārtikas produktiem būs jābūt skaidrākam, tādējādi palīdzot novērst derīgu pārtikas produktu nonākšanu atkritumos. Dalībvalstīm būs jāveicina, lai ražotāju nepārdotā pārtika, kas vēl ir droša lietošanai uzturā, tiek ziedota trūcīgajiem.
Izmaiņas likumā attieksies arī uz tekstilizstrādājumiem, jo Eiropas Savienībā ik gadu tiek radīti vairāk nekā 12 miljoni tonnu tekstila atkritumu, no kuriem mazāk nekā viens procents tiek pārstrādāti jaunos apģērbos. Jaunie noteikumi paredz, ka līdzīgi, kā tas jau ir ar elektroprecēm, arī uz tekstilizstrādājumu ražotājiem attieksies ražotāja atbildība. Tas nozīmē - ražotāji būs atbildīgi par tekstila atkritumu savākšanu un otrreizēju pārstrādi, uzstādot speciālus savākšanas punktus visā ES.
