Pasaulē
Puntulis noraida publiskajā telpā izskanējušo informāciju par nolūku slēgt vai reorganizēt Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri, uzsverot, ka šādas ieceres viņa dienaskārtībā nav. Ministrs norāda, ka viņa rīkojums par krievu valodas lietojuma izslēgšanu no Kultūras ministrijas (KM), tās padotības iestāžu un kapitālsabiedrību publiskās komunikācijas neattiecas uz profesionālo māksliniecisko darbību, ja radošā darba oriģināls ir krievu valodā.
Ministrijā skaidro, ka Daugavpils teātris un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris joprojām var iestudēt un spēlēt izrādes krievu valodā. Ja teātra izrādes dramaturģiskais materiāls ir sagatavots krievu valodā, tas vērtējams kā radoša darba oriģināls krievu valodā, un uz to rīkojumā noteiktie ierobežojumi nav attiecināmi.
Puntulis norāda, ka teātris var turpināt radīt izrādes krievu valodā, saglabājot savu māksliniecisko identitāti un bagātinot Latvijas kultūras telpu. "Mākslai nav jāzaudē sava daudzveidība, taču valsts institūciju publiskajai saziņai ir cita funkcija," uzsver ministrs.
Pagājušajā nedēļā Puntulis tikās ar Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktori Danu Bjorku un pārrunāja krievu valodas izņemšanu no teātra publiskās komunikācijas. Ministrs un teātra vadītāja vienojušies par atkārtotu tikšanos, kas notiks šonedēļ. Puntulis norāda, ka ar teātra direktori atkārtoti plāno izrunāt darāmo darbu kopumu, lai rīkojumu ieviestu, kā arī, iespējams, apsvērtu termiņa pagarināšanu atsevišķu prasību ieviešanai.
Kā vēstīts, atbilstoši 25. jūnijā izdotajam ministra rīkojumam KM, tās padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām jāievēro valsts valodas lietošanas prasības, nepieļaujot krievu valodas lietošanu situācijās, kas saistītas ar funkciju īstenošanu, piemēram, starptautiskos pasākumos, stratēģijās, reklāmās un tīmekļvietnēs.
Prasība par krievu valodas lietojuma izslēgšanu no KM, tās padotības iestāžu un kapitālsabiedrību publiskās komunikācijas jāievieš līdz 30. jūlijam.
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra vadība iepriekš informēja, ka iebilst pret kultūras ministra rīkojumu par krievu valodas izslēgšanu no KM padotības iestāžu publiskās saziņas. Atklātā vēstulē Bjorka paudusi, ka rīkojums ir pretrunā ar vairākiem teātra darbību regulējošiem dokumentiem, tostarp ar valsts deleģētajiem uzdevumiem veicināt mazākumtautību skatītāju piesaisti Latvijas kultūrtelpai, sabiedrības integrāciju un starpkultūru dialogu.
Teātra vadība arī norādījusi, ka, tās ieskatā, ar ministra iekšēju administratīvu pavēli nevar noteikt šādu pamattiesību ierobežojumu. Teātris uzskata, ka pilnīga krievu valodas izslēgšana no publiskās saziņas apgrūtinātu informācijas nodošanu daļai auditorijas, tostarp krievvalodīgajiem tūristiem un Ukrainas bēgļiem, kā arī negatīvi ietekmētu teātra finanšu rādītājus.
KM turpretī iepriekš skaidrojusi, ka rīkojums izdots, balstoties uz Satversmē noteikto latviešu valodas kā valsts valodas statusu un Satversmes tiesas atziņām par valsts pienākumu stiprināt latviešu valodas lietojumu publiskajā telpā un veicināt vienotu Latvijas informatīvo telpu.
