Pasaulē
Viņa klāstīja, ka sākotnēji pret pakotnes pieņemšanu iebildušas vairākas dalībvalstis, tostarp Ungārija, Austrija un Slovākija, taču iebildumi vēlāk atsaukti.
"Šī ir viena no stingrākajām pakotnēm, jo līdz šim bija vērojama tendence, ka dalībvalstis kļūst pielaidīgākas un ekonomiskās intereses bieži vien sāk prevalēt pār drošības apsvērumiem," sacīja Vaidere.
Viņa norādīja, ka Krievijas brutālā rīcība, tostarp nesenie uzbrukumi civilajiem objektiem, "ir ārpus jebkuriem pieņemamiem rāmjiem", un šie notikumi likuši Eiropas valstīm saprast, ka Krievija nevēlas mieru. Politiķes ieskatā tieši šie uzbrukumi daudziem atvēra acis.
Vaidere akcentēja, ka pirmo reizi sankcijas tieši skars Krievijas gāzes sektoru - sašķidrinātās gāzes importu uz ES. Tāpat politiķe norādīja, ka ES sankciju pakotne paplašina ierobežojumus arī pret valstīm un uzņēmumiem, kas palīdz Krievijai apiet sankcijas. Tajā iekļauti uzņēmumi no Centrālāzijas, Ķīnas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kā arī noteiktas sankcijas aptuveni 600 tā dēvētās "ēnu flotes" kuģiem.
Tāpat papildu sankcijas piemērotas piecām Krievijas bankām un četrām bankām no Baltkrievijas un Kazahstānas, bet Eiropas operatoriem aizliegts sadarboties ar Krievijas nacionālo maksājumu karšu sistēmu "Mir".
EP deputāte skaidroja, ka pakotnē iekļautas arī sankcijas pret konkrētu kriptovalūtu un tās platformas operatoru Kirgizstānā, kā arī paplašināts eksporta aizliegums - tas tagad attiecas uz elektroniskajām detaļām, ķīmiskām vielām un metāliem, ko izmanto Krievijas militārajā rūpniecībā. Turklāt ieviesta Krievijas diplomātu pārvietošanās kontrole - pirms šķērsot dalībvalstu robežas, viņiem būs jāinformē attiecīgās valdības.
"Šī ir stingrākā un visaptverošākā sankciju pakotne līdz šim, un tā iezīmē pagrieziena punktu Eiropas enerģētikas un drošības politikā," uzsvēra Vaidere.
Viņa teica, ka likumprojekts, kuram viņa ir ziņotāja EP, paredz Krievijas dabasgāzes un naftas importa pilnīgu izbeigšanu uz nenoteiktu laiku. Eiropas Komisija sākotnēji ierosināja gāzes piegāžu pārtraukšanu no 2028. gada, bet EP prasa to izdarīt jau no 2027. gada 1. janvāra, dodot tikai gadu ilgu pārejas periodu.
Pēc Vaideres paustā, EP nevēlas izņēmuma situāciju Ungārijai un Slovākijai, kas importē Krievijas naftu caur cauruļvadu, jo tām ir alternatīvi piegādes ceļi. Eiroparlamentāriete norādīja, ka EP izstrādātajā likumprojektā paredzēts svītrot drošības klauzulu, kas ļautu dalībvalstīm atgriezties pie Krievijas energoresursu importa, ja piegādes kļūst sarežģītas vai cenas pieaug.
Viņa arī uzsvēra, ka, ja likumu pieņems, tas būs spēkā uz nenoteiktu laiku, un atšķirībā no sankcijām likums nebūs ik pēc sešiem mēnešiem jāatjauno ar visu dalībvalstu vienprātību. EP deputāte cer, ka likums tiks pieņemts līdz gada beigām un stāsies spēkā 2026. gada sākumā.
Jau rakstīts, ka pagājušajā nedēļā ES dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju pakotni pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, kā arī Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.
