Pasaulē
Jaunākā Vācijas militārā stratēģija skaidri nosaka, ka Vācijai jākļūst par spēcīgāko konvencionālo militāro spēku Eiropā, par NATO konvencionālo mugurkaulu Eiropā un jāuzņemas atbildība par Eiropu, tomēr Eiropa ir un paliks atkarīga no ASV daudzos aizsardzības jomas aspektos, uzsvēra eksperte.
"Šī jautājuma politiskā puse ir ļoti pragmatiska, un tādai tai arī jābūt. Jo mēs visi paliksim atkarīgi no ASV, kad runa ir par kodolieroču atturēšanu, par stratēģiskajiem palīglīdzekļiem, par izlūkošanu, par pretgaisa un pretraķešu aizsardzību vai par tālās darbības triecienu precizitāti," norādīja Rotere.
Viņa atzina, ka, lai kas notiktu ASV, vācieši to kopumā ļoti ņem pie sirds, jo Vācijas vēsture pēc Otrā pasaules kara to ļoti cieši saista ar ASV.
"Kad [ASV prezidents Donalds] Tramps vērsās pret mums ar asu kritiku, kurai, protams, savā ziņā bija pamats, tā patiešām raisīja rezonansi vācu sabiedrībā. Līdz ar to vācieši mazāk uzticas tam, ka amerikāņi varētu sniegt mums drošību, un tāpēc arī atbalsta aizvien vērienīgākus centienus stiprināt Eiropas autonomiju šajā ziņā," sacīja eksperte.
Kopumā vācieši joprojām tic NATO un uzskata, ka transatlantiskā alianse ir neaizstājama iepriekš minēto iemeslu dēļ, viņa uzsvēra.
Viņa atzina, ka šobrīd pastāv liels stimuls patiešām stiprināt Eiropas pīlāru NATO un uzņemties lielāku atbildību. Tāpēc Vācija Lietuvā izveidojusi pastāvīgu brigādi, tāpēc tā kopā ar Nīderlandi uzņēmusies NATO spēku komandvadību Latvijas un Igaunijas reģionā, tostarp jūrā.
"Redzam vēlmi pastiprināt savu ieguldījumu, bet, nesaraujot mūsu saites ar ASV, jo to mēs nebūt nevēlamies," skaidroja Hansa Zeidela fonda Ārlietu un drošības padomes vadītāja.
Pēc viņas teiktā, lai gan liela daļa Vācijā veicamo pasākumu vērienīgajā aizsardzības spēju stiprināšanas gaitā pagaidām ir tikai uz papīra, pats process kļūst neatgriezenisks, jo tas arvien vairāk un vairāk iestrādājas to cilvēku mentalitātē, kuriem tas ir jāīsteno dzīvē.
"Tas ir kaut kas, ar ko varam lepoties vismaz no Vācijas viedokļa, un cerams, ka arī no Latvijas skatupunkta tas ir kaut kas, ko jūs dzirdat ar prieku," viņa piebilda.
Rotere atzīst, ka Vācija ilgu laiku īsti neklausīja sabiedrotos austrumos vai ziemeļos, un ilgu laiku Vācijas aizsardzības politiku noteica nepareizi pieņēmumi par to, kā veidojas drošības vide. Tagad tas ir mainījies un vācieši situāciju ir sapratuši.
"Mūsu valdība vienmēr ir ļoti vērsta nevis uz dominēšanu, bet gan uz vadību un partnerību. Domāju, ka sabiedrotie var uz mums paļauties. Zinu, no kurienes rodas šaubas. Bet esmu pārliecināta, ka Vācija gatavojas atbalstīt sabiedrotos. Un tā ir ļoti pozitīva ziņa no Vācijas puses," viņa norādīja.
Kā galveno partneri Eiropas drošības sistēmā Vācija tradicionāli ir redzējusi Franciju, tomēr politiskā līmenī un arī pavisam praktiskā līmenī starp šīm divām lielākajām valstīm vienmēr ir pastāvējušas arī domstarpības. Tāpēc vācieši, kuri vienmēr ir iestājušies par integrācijas pieeju, visus sasēdinot pie sarunu galda un panākot visu piekrišanu, tagad patiesībā piekrīt darbībām ārpus Eiropas Savienības, veidojot šīs ieinteresēto valstu koalīcijas, norādīja Rotere.
"Tagad tieši Vācija veicina šādas partnerības ar ikvienu, kurš vēlas un spēj dot savu ieguldījumu, lai apvienotu spēkus un radītu vai attīstītu nepieciešamās spējas. Šī ir tendence atteikties jeb drīzāk distancēties no kaut kā tāda, kas Eiropas līmenī nedarbojas, vai, piemēram, tad, ja tas nedarbojas kopā ar Franciju, tad drīzāk veidojot koalīcijas ar tiem, kas vēlas iesaistīties," viņa sacīja.
Starp reālistiskākajām koalīcijām viņa min Veimāras trīsstūri starp Vāciju, Franciju un Poliju, tomēr Vācija nav zaudējusi savu integrēšanas vēlmi, un cenšas iesaistīt arī mazākas valstis. Šobrīd galvenā uzmanība tiek pievērsta ne tik daudz integrācijai, cik spējām, tāpēc ikviens, kas spēj dot ieguldījumu sabiedroto spēju attīstībā, būs partneris šajā procesā.
Rotere uzsvēra, ka Vācija arī ļoti stiprina savu lomu kosmosa drošības jomā un savas militārās spējas kosmosā, līdz 2030. gadam ieguldot vairāk nekā 35 miljardus eiro, kas ir aptuveni trīs reizes vairāk, nekā tajā pašā laika posmā iegulda Francija.
Vācieši arī arvien vairāk apspriež savu spēju attīstīšanu kosmosa novērošanas jomā. Turklāt tagad Vācijai ir arī pirmā kosmosa drošības stratēģija, kurā tiek arī runāts par aktīvu aizsardzību.
"Tas ir kaut kas tāds, līdz kam Vācija iepriekš nav tikusi. Vienmēr galvenā uzmanība tika pievērsta mūsu noturības palielināšanai kosmosā, mūsu sistēmu nostiprināšanai. Taču tagad ir noticis pavērsiens, kad mūsu bruņotajiem spēkiem ir jāspēj aktīvi aizsargāt mūsu sistēmas kosmosā. Tātad runājam arī par uzbrukuma spējām," sacīja Rotere.
Pirms pāris gadiem notika diskusija par līdzīgu attīstību kibernozarē, spriežot par to, vai Vācijai būtu jāspēj veikt pretuzbrukumus.
"Kad pērn šāda stratēģija tika ieviesta un izziņota, sabiedrībā bija liels sašutums. Tagad nekā tāda nebija. Cilvēki ir pieņēmuši, ka mums ir jābūt noteiktām spējām, lai mēs spētu atturēt naidīgus spēkus un sevi pret tiem aizsargāt. Tas arī apliecina, ka Vācija ir gatava šādai stratēģijas maiņai," secināja eksperte.
