Pasaulē
AT lēmums paredz lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā, piektdien žurnālistiem paziņoja AT senatore Irīna Jansone.
Jau ziņots, ka kasācijas tiesvedību par apgabaltiesas spriedumu šajā krimināllietā AT ierosināja pirms diviem gadiem - 2024. gada maijā.
Par visus apsūdzētos attaisnojošo apgabaltiesas spriedumu tika saņemts prokuratūras protests. Valsts apsūdzības ieskatā, Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa nav ievērojusi tiesisko regulējumu un judikatūrā paustās atziņas attiecībā uz pierādīšanu. Tiesa vairākus valsts apsūdzības izmantotos pierādījumus nepamatoti pasludinājusi par neattiecināmiem uz izskatāmo lietu, uzskata prokuratūrā.
Valsts apsūdzības uzturētājs uzskata, ka nozīmīgu apstākļu vērtējumā un konstatēšanā tiesa bez pamata nekritiski un izšķirīgi vadījusies vien no pašu apsūdzēto liecībām. Tiesa neesot vērtējusi vairākus valsts apsūdzības norādītos pierādījumus, tāpat lietā savāktos pierādījumus vērtējusi virspusēji un fragmentāri, atsevišķus pierādījumus vērtējusi arī neatbilstoši to saturam. Valsts apsūdzības ieskatā, tiesa pierādījumus nav vērtējusi to kopumā un savstarpējā sakarībā.
Šādi pārkāpumi spriedumā konstatējami tādā mērā, ka apgabaltiesa nonākusi pie nepamatotiem un kļūdainiem atzinumiem visos lietas būtiskajos jautājumos, kuri attiecas uz celtajām apsūdzībām, norāda prokuratūra. Tostarp tiesa esot nepamatoti secinājusi, ka apsūdzētie nav veikuši apsūdzībā norādītās darbības, lai, ar viltu un izmantojot uzticēšanos, zemes ciparu televīzijas ieviešanas projektā un līgumattiecībās ar SIA "Tet" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) prettiesiski un nepamatoti iesaistītu SIA "Hannu Digital", tādējādi iegūstot "Tet" finanšu līdzekļus, un ka "Tet" noslēgtais līgums ar "Hannu Digital" nav radījis nepamatotas izmaksas un tādējādi arī mantisku zaudējumu "Tet".
Tiesa nepareizi piemērojusi Krimināllikuma normu, kas nosaka atbildību par krāpšanu, nonākot pie nepamatota un kļūdaina secinājuma, ka nav noticis minētā Krimināllikuma panta paredzētais noziedzīgais nodarījums, uzskata prokuratūra.
Tiesa arī neesot ievērojusi Kriminālprocesa likumā noteikto regulējumu attiecībā uz tiesībām atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, vienlaikus nepareizi piemērojot arī Krimināllikuma 318. pantu, kas nosaka atbildību par valsts amatpersonas tīšam darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu vai izraisījušas smagas sekas, uzskata valsts apsūdzība.
Prokuratūras ieskatā, Rīgas apgabaltiesas spriedums ir atceļams, un, izskatot lietu kasācijas instances tiesā, tā nosūtāma jaunai izskatīšanai apgabaltiesai.
Lietā apsūdzēts Šlesers, Šķēle, bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" (tolaik "Lattelecom") valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe, bijušais uzņēmuma "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējais "Tet" komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele un Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.
Lietā apsūdzības celtas par darbībām saistībā ar 2008. gadā SM rīkoto konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā un uz tā pamata starp "Tet", "Hannu Digital" un LVRTC noslēgtajiem līgumiem.
Apsūdzēto personu darbības, prokuratūras ieskatā, bija vērstas uz to, lai šajā projektā un līgumattiecībās prettiesiski un nepamatoti iesaistītu "Hannu Digital", kā rezultātā uzņēmums ieguva "Tet" finanšu līdzekļus vairāku miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot šo valsts mēroga projektu.
Apsūdzības ieskatā iespējami noziedzīgi iegūto summu ir aptuveni trīs miljoni eiro.
Apsūdzētajām personām inkriminētie nodarījumi notikuši 2008. un 2009. gadā, kad SM organizēja konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā "Hannu Digital".
Iepriekš arī Ekonomisko lietu tiesa (ELT) attaisnoja visus krimināllieta apsūdzētos.
Prokurors debatēs bija lūdzis tiesai Šķēli atzīt par vainīgu krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un piespriest viņam trīs gadu cietumsodu, 75 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju bez probācijas uzraudzības. Prokurora ieskatā naudas sods piemērojams par krāpšanu, bet cietumsods un mantas konfiskācija - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Tāpat prokurors bija prasījis no bijušā politiķa piedzīt 1 266 355 eiro, kas, prokurora ieskatā, ir noziedzīgi iegūtie finanšu līdzekļi.
Šleseru bija prasīts atzīt par vainīgu krāpšanā un piespriest viņam 65 000 eiro sodu bez mantas konfiskācijas un probācijas uzraudzības.
Gulbim, Dripem un Kavacim bija lūgts piespriest 75 000 eiro sodu katram, Freivaldam un Ligeram - 60 000 eiro sodu katram, Ābelem - 50 000 eiro sodu, bet Meisītim - 45 000 eiro sodu.
Jau ziņots, ka tā dēvēto pirmo digitālās televīzijas krimināllietu Rīgas apgabaltiesa turpinās skatīt 5. oktobrī. Šajā lietā apsūdzēti Harijs Krongorns, Andrejs Zabeckis, Jānis Zips, Jānis Svārpstons, Jānis Loze, Andrejs Ēķis, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde un Uldis Kokins.
Apgabaltiesa šo lietu, kas saistīta ar digitālās televīzijas ieviešanas projektu 2002.-2003. gadā, skata jau trešo reizi. Pirmajā piegājienā lielākā daļa apsūdzēto tika atzīti par vainīgiem, bet otrajā reizē visi tika attaisnoti. Abas reizes spriedumi tika pārsūdzēti AT, kas tos atcēla.
Arī šīs lietas kontekstā ir izskanējis Šķēles vārds, bet apsūdzības viņam šajā lietā celtas netika.
