Pasaulē
Tomātu brūnplankumainības vīruss (kladosporioze) pirmo reizi tika atklāts Izraēlā 2014. gadā. Gada laikā tas izplatījās visās valsts siltumnīcās, vēlāk nonākot arī citās valstīs un kontinentos. Šobrīd šis vīruss ir sastopams 34 (!) valstīs, un izplatība nepārtraukti pieaug.
Eiropā kladosporiozes uzliesmojumi pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti Austrijā, Beļģijā, Lielbritānijā, Ungārijā, Spānijā, Polijā, Čehijā, Vācijā, Kiprā, Maltā, Norvēģijā, Slovēnijā, Somijā, Kiprā, Ungārijā, Somijā un Bulgārijā. Īpaši smaga situācija ir Nīderlandē, kas ir viena no lielākajām tomātu un sēklu ražotājām pasaulē. Šajā valstī 2023. gadā tomātu brūnplankumainības infekcijas gadījumi tika konstatēti 50 audzētavās! No valsts uz valsti vīruss ceļo ar sēklām un stādāmo materiālu.
Baltijas valstīs 2021. gadā vīruss tika konstatēts Igaunijā vienā rūpnieciskajā siltumnīcā un 2022. gadā – trīs siltumnīcās. Gadu vēlāk tas parādījās Lietuvā, bet 2024. gada to atklāja arī Latvijā, par laimi, tikai vienā siltumnīcā.
Ražas zaudējumi – līdz 70 %!
- Vīruss ir ļoti bīstams, brīdina “Latvijas dārznieks” eksperte Mārīte Gailīte. - Ražas zaudējumi var sasniegt līdz pat 70 %. Tomāti izskatās briesmīgi. Teorētiski tos var ēst, bet diez vai kāds to vēlēsies... Vienīgais, kas atliek, ir utilizēt. Taču tas nenozīmē, ka augus var izmest komposta kaudzē. Vīruss paliks tur un atgriezīsies no jauna. Jautājums: kā utilizēt? Dedzināt tomātus ir diezgan problemātiski...
Pēc ekspertes teiktā, vīruss ir radījis lielus ekonomiskus zaudējumus daudzām valstīm. Dažas no valstīm, kurās vīruss parādījās agrāk, vispār atsakās audzēt tomātus, pārorientējoties uz gurķiem vai citām kultūrām. Jo vīrusu nav iespējams iznīcināt: tas saglabājas augsnē.
- Tā ir milzīga problēma, piemēram, Izraēlai, kur vīruss tika atklāts pirmo reizi, turpina eksperte. - Pirms vīrusa parādīšanās šī valsts tomātus eksportēja, bet tagad tos importē. Tomātu viņiem bija tikpat daudz, cik mums kartupeļu.
Kā pasargāt sevi no iespējamām briesmām?
- Nopietna problēma ir sēklu iegāde internetā,” brīdina Mārīte Gailīte. - Daudz sēklu nāk no Ķīnas. Pirkt šādas sēklas ir liels risks. Ķīniešiem ir ļoti interesanti iepakojumi paciņas. Piemēram, uz paciņas ir attēlots zils tomāts, un pircējs arī grib izaudzēt šādu tomātu. Pastāv liela varbūtība, ka nekādu zilo tomātu jūs neiegūsiet. Toties vīrusu ar sēklām no Ķīnas savā zemes gabalā jūs varat dabūt.
Pēc ekspertes teiktā, sēklu iegāde veikalā ir vēl viens riska faktors:
- Neskatoties uz to, ka par vīrusu tiek runāts jau ilgu laiku, daudzi cilvēki potenciālo apdraudējumu uztver ļoti vieglprātīgi. Ieraugot veikalā ieraudzīs ko neparastu, piemēram, tomātu, kas viņiem patīk, cilvēki noteikti iegādāsies sēklas, lai izaudzētu tieši tādu pašu tomātu. Tomāts, protams, var izskatīties skaists, bet tā sēklas var būt inficētas.
Ak, šī globalizācija!
Mārīte Gailīte uzskata, ka bīstamais vīruss strauji izplatās globalizācijas dēļ. Tomēr, pateicoties tai, salīdzinoši ātri izdevās radīt hibrīdus, kas ir izturīgi pret šo vīrusu, un izstrādāt stratēģiju, kā ar to cīnīties.
- Ja vēlaties izaudzēt ko neparastu, pērciet sēklas no vietējiem Latvijas kolekcionāriem, iesaka dārzkope. - Līdz šim nevienam no mūsu kolekcionāriem ražā tomātu brūnplankumainības vīruss nav bijis konstatēts. Labāk sadarboties ar uzticamiem dārzniekiem....
Vīruss izplatās ne tikai ar sēklām
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) norāda, ka vīruss nav bīstams cilvēkiem, un teorētiski tomātu un paprikas augļus var ēst. Cita lieta – kas to vēlēsies?
Vīruss tiek pārnests ne tikai ar sēklām, bet arī mehāniski - ar darbarīkiem, rokām, drēbēm, tiešā augu savstarpējā saskarē, kā arī ar stādāmo materiālu - stādiem un potcelmiem. Vīrusu pārnēsā arī kukaiņi apputeksnētāji un baltblusiņa.
VAAD pārstāvji norāda, ka vīruss viegli izplatās vienā audzēšanas vietā, kā arī tiek pārnests uz citām siltumnīcām, ja netiek stingri ievērotas higiēnas prasības. Turklāt vīruss vairākus mēnešus saglabājas arī kultūraugu atliekās augsnē.
Profilaktiskie pasākumi
Siltumnīcā, kurā konstatēts vīruss, inficētos augus var atstāt līdz augļu novākšanas sezonas beigām. Tad tie jāiznīcina, bet siltumnīca, darba apģērbs, iepakojums un darbarīki jādezinficē. Augšanas substrāts ražas sezonas beigās jāiznīcina tā, lai novērstu tomātu brūnplankumainības vīrusa izplatīšanās risku. Augu atliekas nedrīkst kompostēt.
Dienesta pārstāvji skaidro, ka kopš 2020. gada VAAD veic vīrusa izplatības monitoringu. Pēdējos gados uz vīrusa klātbūtni tiek pārbaudītas arī tomātu un paprikas sēklas.
Dienesta pārstāvji uzsver, ka, lai iegūtu pēc iespējas labāku stādāmo materiālu, dārzkopjiem ieteicams iegādāties tomātu sēklas, kurām pievienotas augu pases. Tās apliecina, ka sēklas un augi, no kā tās iegūtas, augšanas laikā ir pārbaudīti un laboratoriski testēti uz tomātu kaitīgajiem organismiem, to skaitā uz šo vīrusu. Augu pases var būt uz katras sēklu paciņas vai arī tirdzniecības vietā uz lielā iepakojuma.
Uzmanīgi ar sēklām!
Valsts augu aizsardzības dienesta vecākā inspektore Jūlija Sebeļeva atgādina, ka Latvijā nedrīkst ievest sēklas no trešajām valstīm pat savām vajadzībām rokas bagāžā. Nemaz nerunājot par šādu sēklu tirdzniecību.
Turklāt Latvijā pārdodamajām sēklām jābūt izaudzētām reģistrētās stādaudzētavās, kurās tiek veiktas pārbaudes un nav konstatēti karantīnas organismi, kā arī sēklas nesatur kaitēkļus un slimību ierosinātājus.
Kā atpazīt
Tomātu brūnplankumainības vīrusa simptomi var atšķirties atkarībā no tomātu šķirnes vai hibrīda. Pirmie simptomi parādās uz lapām, vēlāk tiek skarts stublājs.
Iespējamās pazīmes tomātiem: hlorotiski plankumi uz lapām, kas ar laiku var pāriet nekrozē krokainas deformētas lapas, atsevišķos gadījumos sašaurinātas uz stublāja brūni, nekrotiski plankumi deformēti augļi ar nevienmērīgu krāsojumu, dažkārt kļūst oranži uz augļiem brūni apļveida plankumi un grubuļaina virsma (rugoze) slimībai progresējot, augi vīst, dzeltē un aiziet bojā.
Iespējamās pazīmes paprikai: deformētas lapas ar mozaīkveida plankumiem, deformēti augļi, uz kuriem parādās dzelteni vai brūni laukumi un zaļas svītras.
