Uzvarēt un turpināt dzīvot! Prostatas vēzi var izārstēt pilnībā, kaut gan par sevi nāksies pacīnīties

Ja esat vīrietis − vai sieviete, kurai ir mīļotais cilvēks −, izlasiet šo materiālu! Jo ilgāk vīrietis dzīvo, jo ir lielāka varbūtība, ka viņš saslims ar priekšdziedzera (prostatas) vēzi. Priekšdziedzera vēzis ir ienaidnieks, kas bez izšķirības nokautē jebkuru. Savukārt neviens vīrietis uz planētas nezina, vai viņu neskars šī bieži sastopamā diagnoze. Tieši tāpēc ir jāzina, kā ar to tikt galā.

... Šķiet, ka šis mazais valrieksta lieluma dziedzeris, kas atrodas starp urīnpūsli un taisno zarnu, sagādā vairāk raižu, nekā labuma. Prostata neietekmē ne erekciju, ne dzimumbaudas intensitāti. Zinātnieki norāda, ka tās galvenā funkcija ir ražot spermas šķidrumu, kurš kalpo par spermas «transportlīdzekli».

Vislielākā aplamība, kam tic vīrieši, ir tā, ka tad, ja tiek diagnosticēts prostatas vēzis, ir beigas visam − potencei, aktīvam darbam un dzīvei vispār... Tikmēr mūsdienās ir pavisam citādi: ja prostatas vēzi savlaicīgi atklāj un atbilstoši ārstē, tad ir iespējams pilnīgi atveseļoties un dzīvot ilgi un laimīgi.

Kā norāda Latvijas Urologu asociācijas prezidents, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas urologs Pēteris Vaganovs, ar šo diagnozi dzīves laikā saskaras aptuveni 10% vīriešu, bet varbūtība, ka cilvēks nomirs no šīs slimības, ir tikai 20% jeb 1/5 no diagnosticētājiem. «Ja mēs runājam par plaušu vai kuņģa vēzi, šie procenti ir daudz nelāgāki,» pirms gada radio Baltcom intervijā sacīja Vaganovs. Pēc ārsta teiktā − jo agrāk tiek noteikta diagnoze, jo labāk. Tomēr, un tas ir ļoti svarīgi, arī ielaistu prostatas vēzi var visai veiksmīgi ārstēt − pateicoties moderniem medikamentiem un jaunām diagnostikas un ārstēšanas iespējām.

Turklāt, izmantojot visprogresīvākās prostatas vēža ārstēšanas metodes, pacientam pēc tam nedraud nedz impotence, nedz urīna nesaturēšana...

Pēdējā laikā ļaundabīgus prostatas audzējus diagnosticē arvien biežāk. Piemēram, ik pēc 41 sekundes pasaulē tiek atklāts jauns prostatas vēža gadījums, un statistika liecina, ka 2018. gadā prostatas vēzi diagnosticēja vairāk nekā 1 miljonam un 300 tūkstošiem pacientu. Diemžēl no prostatas vēža pasaulē katru gadu mirst aptuveni 350 tūkstoši vīriešu.

Onkologi norāda, ka tad, ja ikviens vīrietis pēc 45 gadu vecuma reizi gadā veiktu PSA (prostatas specifiskā antigēna) testu, kurš atklāj šo problēmu visagrīnākajā posmā, tad ielaistu gadījumu un letālo iznākumu statistika būtu pilnīgi cita − daudz optimistiskāka.

Sakiet mītiem nē!

Portāls press.lv pie apaļā galda pulcēja trīs speciālistus no Latvijas Stereotaktiskās Radioķirurģijas centra Sigulda (SRC Sigulda) − vienīgās klīnikas Baltijā, kurā ir «Kibernazis» (CyberKnife), inovatīva tehnoloģija vēža un citu audzēju apkarošanai. Ārsti iepazīstināja ar to, kas jāzina ikvienam vīrietim, kurš domā par savu veselību.

Sarunā piedalījās:

− Kirils Ivanovs, pieredzējis urologs, andrologs, specializējies vēža un nieru diagnostikā, kā arī potences problēmu ārstēšanā.

− Māris Mežeckis, terapeits radiologs ar 15 gadu darba pieredzi, speciālists klasiskās staru terapijas un radioķirurģijas jomā, klīnikas vadošais speciālists prostatas vēža un metastātiskā vēža radioķirurģijā.

− Māris Skromanis, SRC Sigulda vadītājs, farmācijas zinātņu doktors, ar 10 gadu pieredzi inovatīvo un patentbrīvo medikamentu segmentā onkoloģijā, hematoloģijā, nefroloģijā, uroloģijā.

1. Sāksim sarunu ar to, kāpēc prostatas vēzis pasaulē kļūst arvien izplatītāks! Saslimstība pieaug kā sēnes pēc lietus...

Māris Skromanis: − Ar ko aizsākās prostatas vēža statistikas palielināšanās, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs? Ar faktu, ka 1989. gadā klīniskajā praksē sāka izmantot PSA testu (asins analīzes prostatas specifiskā antigēna līmeņa noteikšanai), bet pēc pāris gadiem parādījās sistēmiskā prostatas biopsija (pacienta audu paraugu ņemšana no sešiem prostatas sektoriem, izmantojot ultraskaņu, patomorfoloģiskai izmeklēšanai). Tātad pavisam vienkārši: jaundiagnosticēto vēža gadījumu skaita pieaugumu ir izraisījusi PSA testēšana kombinācijā ar prostatas biopsiju.

Audzēju attīstība priekšdziedzerī norisinās tik lēni, ka pacients gadiem ilgi var nenojaust par šo slimību. Starp citu, ar prostatas vēzi ir slimots visos laikos, tikai agrāk šī kaite vīriešus nogalināja nemanāmi, un zinātne ar to neko nevarēja pasākt. Salīdzinoši nesen ārsti ir ieguvuši ultramodernu ieroču arsenālu, lai cīnītos ar šo saslimšanu, tāpēc situācija ir radikāli mainījusies. Patlaban prostatas vēzis ir kļuvis par hronisku slimību, no kuras nemirst un kuras attīstību var vai nu kontrolēt, vai veiksmīgi ārstēt. Protams, ja situācija nav fatāli ielaista − un pat tad bieži vien var palīdzēt.

2. Otrs jautājums rodas pats no sevis: kā vīrietis var uzzināt par prostatas vēzi?

Kirils Ivanovs:− Jābūt gudram. Ļaundabīgs prostatas audzējs jums vēstules nerakstīs − tas attīstās klusi. Vienīgais, ko var un vajag darīt, ir tas, ka, sākot no 45 gadu vecuma, reizi gadā ir jāveic asins analīzes, lai pārbaudītu, vai prostatas specifiskā antigēna (PSA) līmenis atbilst vecuma normai.

Tūlīt jāpiebilst − PSA daudzuma palielināšanos asins serumā veicina ne tikai vēzis, bet arī dažādas citas slimības, tādēļ, ja tiek konstatētas izmaiņas šajā marķierī, nevajag krist panikā, bet nekavējoties ir jādodas pie urologa, lai noskaidrotu patieso cēloni. Ļoti iesaku vīriešiem reizi gadā apmeklēt ne vien ģimenes ārstu, bet arī mūs, urologus, it īpaši, ja ir kādas sūdzības par urinēšanu vai citām izmaiņām (potences traucējumi, dzimumattiecību problēmas, infekcijas, asiņošana). Parrunāsim, veiksim pārbaudi, visu noskaidrosim. Un nepieciešamības gadījumā sāksim ārstēt atklātās kaites.

Atgriezīsimies pie vēža. Sākot ar 65 gadu vecumu, risks tikt pie šīs diagnozes īpaši palielinās, tādēļ no šā laika urologs ir jūsu labākais draugs − lūdzu, pārbaudieties! Es, piemēram, pirmās vizītes laikā ikvienam vīrietim sagatavoju profilakses grafiku – daru zināmu, kad jāierodas uz pārbaudi nākamo reizi. Teiksim, ja pacienta ģimenē ir bijušas vai ir onkoloģiskas saslimšanas, piemēram, prostatas vēzis (vai krūts vēzis sievietēm), kuņģa-zarnu trakta vēzis − abu dzimumu radiniekiem, tad cilvēkam ir pienākums pēc 45 gadiem apmeklēt urologu arī tad, ja viņam nav sūdzību, reizi gadā − kā likts!

Jāprecizē, ka veikt atkārtotu izmeklēšanu urologs pacientam nozīmē vai nu reizi gadā, vai ik pēc diviem, vai pat reizi piecos gados − atkarībā no esošajiem individuālajiem riskiem un vecuma.

Gribu uzsvērt, ka prostatas vēzi nav iespējams noteikt pēc simptomiem − ja diagnoze ir, tā sakot, uz delnas, proti, izpaužas specifiski vēža simptomi, tas notiek tikai tad, kad vēzis jau ir tikpat kā neārstējams. Tāpēc, sasniedzot kritisko vecumu šīs kaites diagnosticēšanai (55 gadi un vairāk), cilvēkam obligāti jāapmeklē urologs vienkārši tāpat.

Māris Mežeckis: − Kolēģim ir pilnīga taisnība, prostatas vēzis ir īpaši bīstams tāpēc, ka agrīnā stadijā attīstās bez simptomiem un tā progresēšana norit ļoti lēni − gadiem ilgi. Jāuzsver − jo jaunāks ir vīrietis, kuram attīstās prostatas vēzis, jo agresīvāka ir slimības gaita tādēļ, ka joprojām ļoti aktīva ir vielmaiņa. Tieši tāpēc, vīrieši, esiet modri un vismaz reizi gadā pārbaudiet PSA līmeni asinīs, pat ja nesūdzaties par neko! Jāsāk uzmanīties, ja PSA līmenis pārsniedz 4 ng/ml, kā arī tad, ja vērojama strauja PSA līmeņa palielināšanās. Vēlreiz uzsveru − jo agrīnāka stadija, jo veiksmīgāk prostatas vēzi var izārstēt.

3. Vīrietim ārsts ir diagnosticējis prostatas vēzi, ko iesākt?

Kirils Ivanovs:− Nomierināties, ieelpot un izelpot, jo vairumā gadījumu viss ir vēršams uz labu. Vēzis vēzim nelīdzinās, turpmāk viss ir atkarīgs no tā veida un agresivitātes pakāpes. Gandrīz 40% atklāto gadījumu ārstēšana nemaz nav nepieciešama, taču mēs uzmanīgi novērojam slimības norisi. Dažreiz tā «guļ» gadiem ilgi, bet kādā brīdī spēj «pamosties»: mums šī aktivizācija ir laikus jāatklāj. Tādējādi saprotams, ka šeit ir svarīga situācijas uzraudzība, pastāvīga kontrole. Ja pacients vēlas, viņš var sākt ārstēties, ja nevēlas − var nogaidīt.

Vēl viena liela audzēju grupa, kā mēs tos saucam, ir klīniski nozīmīgi vēži: visu izvērtējot, diagnozes noteikšanas brīdī tiek ņemts vērā audzēja apjoms, tā bioloģija un izplatīšanās pakāpe. Tās ir situācijas, kad nepieciešama tūlītēja ārstēšana.

4. Tā nu esam nonākuši pie būtiska jautājuma − kā mūsdienās ārstē prostatas vēzi?

Māris Mežeckis: − Ja urologs ir diagnosticējis vēzi, tad viņš ir veicis biopsiju un citus izmeklējumus (piemēram, magnētiskās rezonanses izmeklējumu). Ideālā gadījumā ieteicams veikt arī pozitronu emisijas tomogrāfiju (PET/CT). Tas tāpēc, ka šādas diagnostikas laikā var precīzi ieraudzīt ļoti mazus vēža šūnu perēkļus. Piebildīšu, ka PET/CT izmeklējums, izmantojot tādus preparātus kā 68Ga-PSMA vai 18F-PSMA, kas ir specifiski tieši prostatas vēzim, pašlaik ir atzīts par visprecīzāko prostatas vēža diagnosticēšanas metodi. Tādējādi ārsti iegūst precīzu informāciju gan par audzēja anatomiskajiem datiem − lokalizāciju, izmēru, gan par šī šūnu veidojuma funkcionālo dabu.

Īpaši svarīgs PET/CT izmeklējums ir tiem pacientiem ar prostatas vēzi, kuriem slimība atgriezusies pēc iepriekšējas tradicionālās operācijas vai staru terapijas.

Nevaru nenorādīt, ka PET/CT izmeklējums kombinācijā ar precīzi mērķētu radioķirurģiju, ko veic ar CyberKnife šobrīd ir visprogresīvākā prostatas vēža ārstēšanas metode. Jebkurā gadījumā ir jāsazinās ar ārstējošo ārstu vai mūsu speciālistiem, kuri noteiks turpmāko ārstēšanas taktiku.

Kirils Ivanovs:− Pirmais noteikums − jo agrāk tiek noteikta diagnoze, jo efektīvāka būs ārstēšana.

Ja audzēju diagnosticē tad, kad tas ir pārsniedzis orgāna robežas, parasti izmanto kombinēto ārstēšanu. Proti, iekļaujot hormonu terapiju, ķīmijterapiju, apstarošanu, ķirurģiju utt.

Par agrīna prostatas vēža standarta ārstēšanas metodi uzskata priekšdziedzera izgriešanu. Prostatektomija kopā ar citām ārstēšanas metodēm 90% gadījumu uzvar šā veida vēzi.

Arī tad, ja ir 4. stadija ar metastāzēm, cilvēkam tomēr ir visas iespējas izķepuroties − pareizi ārstējot, vīri dzīvo gadiem ilgi pat ar metastāzēm. Turklāt nezaudējot to, ko sauc par dzīves kvalitāti.

Māris Skromanis: − Jā, pie mums klīnikā bija pacients, V. Kungs, kuru ārstēja kolēģi. Viņš bez mulsuma televīzijā visai valstij pastāstīja, ka 2010. gadā viņam tika diagnosticēts vēzis trešajā stadijā. Protams, vīrietis uzreiz devās uz Rīgu, uz onkoloģijas centru. Kad tika veikta hormonālā un staru terapija, viņa PSA rādītāji samazinājās, bet vēlāk atkal palielinājās. 2013. gadā viņu apstaroja, pēc tam rādītāji atkal pieauga... Vīrietis uzzināja, ka mūsu Radioķirurģijas centrā ir «Kibernazis», un 2016. gadā ieradās Siguldas klīnikā. Izpētījuši slimības vēsturi, mēs viņam sniedzām palīdzību – īpasi precīzu audzēja mezglu apstarošanu.

«Apstarošanas laikā attieksme pret mani bija vienkārši lieliska,» televīzijas raidījumā stāstīja V. kungs. «Redziet, es esmu dzīvs! Un tas ir vissvarīgākais, jo tad, ja nebūtu bijis šajā centrā, es droši vien tagad ar Jums nerunātu...»

Tāpēc mūsu laikraksts sāka interesēties par vēža ārstēšanas metodēm, kuras ir pieejamas Siguldā. Kā mums pastāstīja SRC Sigulda vadītājs Māris Skromanis, neskatoties uz nosaukumu «Kibernazis», pacientu ārstēšanas laikā netiek veikta ķirurģiska iejaukšanās, kura saistītas ar skalpeli, iegriezumiem, asiņošanu un sāpēm. Ierīce nodrošina ātru, efektīvu, nesāpīgu un ārkārtīgi precīzu audzēja ārstēšanu bez anestēzijas izmantošanas.

Kibernaža tehnoloģija audzējam nepieciešamo radiācijas devu ļauj piegādāt ļoti precīzi (ar varbūtēju novirzi, kas ir mazāka par 0,1–0,2 mm) un pacientam droši, nebojājot apkārtējos veselos orgānus un audus. Proti, staru kūlis trāpa tieši tur, kur nepieciešams, atstājot līdzās esošos audus un orgānus neskartus. Arī starojuma jauda šādā gadījumā ir daudz spēcīgāka, kas ir svarīgi, lai vēzi pārliecinoši iznīcinātu.

Salīdzinot ar tradicionālo apstarošanu, kas parasti ilgst 7−9 nedēļas (35 līdz 45 seansi), Siguldā pacientam uz procedūrām jāierodas tikai piecas reizes. Procedūra ilgst no 45 minūtēm līdz 1 stundai.

Turklāt «Kibernazis» ļauj ļoti precīzi iedarboties uz metastāzēm, ja tādas ir, jo tās ieslēpjas ķermenī tik tālu, ka citas ierīces nevar tās sasniegt.

Pats svarīgākais ir tas, ka robotizētas radioķirurģijas sistēmas, piemēram, Cyberknife ļauj iedarboties uz audzēju ar lielām radiācijas devām, neiznīcinot veselos audus.

Tas ir ļoti īsos vārdos par šo metodi, kas ietver daļu no visaptverošas vēža slimnieku ārstēšanas.

Kā saprotams, «Kibernazis» ir pilnīgi jauns novirziens prostatas vēža ārstēšanā?

Māris Skromanis: − Metode nav jauna. Tā tiek veiksmīgi pielietota jau vairāk kā 10 gadus. Cyberknife ir īpaši piemērota prostatas audzēju un citu tādu audzēju ārstēšanai, kuri atrodas vietās, kam ir grūti piekļūt, lai veiktu ķirurģisku iejaukšanos, piemēram, galvas un muguras smadzenēs, kustīgos orgānos, kā arī citās ķermeņa daļās.

Robotizētā stereotaktiskās radioķirurģijas tehnoloģija «CyberKnife ir augstas precizitātes mūsdienu tehnoloģija, kas ļauj bez ķirurģiskas iejaukšanās ārstēt vēzi un labdabīgus audzējus dažādās ķermeņa daļās – ambulatori, nesāpīgi, ar iespēju jo ātri atgriezties ierastajā dzīves ritmā.

Stereotaktiskās Radioķirurģijas centrs Sigulda (SRC Sigulda) ir vienīgā klīnika Baltijā, kurā onkoloģijas un cita veida audzēju operēšanai izmanto inovatīvu tehnoloģiju ar nosaukumu «Kibernazis» (CyberKnife). Mēs veicam diagnostiku, turklāt dokumentus uz mūsu klīniku var nosūtīt, izmantojot mūsu mājas lapu: www.cyberknife-sigulda.lv

Stereotaktiskās Radioķirurģijas centrs Sigulda (SRC Sigulda).

Māris Mežeckis: − CyberKnfe iekārtu kā tādu izstrādāja pirms 25 gadiem amerikāņu zinātnieki, un, protams, vispirms tā parādījās Amerikas klīnikās.

Ir pētījumi, kas pierāda, ka robotizētā apstarošanas metode CyberKnife vismazāk ietekmē līdzās esošos orgānus un tai ir vismazākais procents blakusparādību – tostarp, saistībā ar seksuālajiem traucējumiem pēc šīs ārstēšanas. Kā liecina pasaules statistikas dati, pacientu dzīves kvalitāte ir vislabākā. Vīrieši saglabā potenci un urīna saturēšanas spēju.

Tas nozīmē, ka terapija ir gan ļoti efektīva, gan saudzējoša, jo tuvumā esošie iegurņa audi un orgāni tiek aizsargāti. Lai nodrošinātu, ka Kibernazis precīzi apstaro tikai prostatu un neietekmē tuvējos veselos audus un nervus, tiek izmantoti īpaši marķieri.

Ārstēšanas kursa laikā ierastais pacienta dzīves ritms netiek īpaši traucēts − pacienti parasti nejūt ne karstumu, ne aukstumu, ne sāpes, tāpēc viņiem nav jāatrodas slimnīcā. Tūlīt pēc procedūras pacients var doties mājās. Lai maksimāli samazinātu terapijas blakusefektus, ir svarīga arī pacienta līdzestība, gatavojoties terapijai.

Māris Skromanis: − Metodei ir tikai viens trūkums − salīdzinoši augsta cena pacientam (aptuveni 9 tūkstoši eiro par pilnu ārstēšanas kursu − redakcijas piezīme)... Un tur mēs pagaidām diez vai varam ko mainīt, jo ierīce maksā ļoti dārgi, vairāk nekā 5 miljonus eiro.

Mēs ārstējam pacientus ar labdabīgiem vai ļaundabīgiem veidojumiem galvā, kā arī audzējus vai metastāzes, kas atrodas plaušās, krūšu dobumā, aknās, nierēs un citās ķirurģiski grūti sasniedzamās vietās, strādājam arī ar tādām diagnozēm kā acu melanoma un patoloģiski asinsvadu veidojumi.

Līdz šim, tas ir, faktiski 5 gadu pastāvēšanas laikā, mēs esam palīdzējuši vairāk kā 500 pacientiem.

− Paldies, godājamie ārsti, par tik svarīgu sarunu un veiksmi jūsu darbā, kurš ir tik nozīmīgs ikvienam klīnikas pacientam!

MŪSU UZZIŅA. Pieteikties konsultācijai var šādi:

− katru dienu darba laikā pa tālruni (+371) 202 70077.

− Bez maksas var nosūtīt ārstēšanas pieprasījumu vietnē cyberknife-sigulda.com

− Sīkāka informācija par prostatas vēzi un tā diagnosticēšanas un ārstēšanas iespējām atrodama prostatasvezis.lv un cyberknife-sigulda.com

Ludmila Vēvere