Pasaulē
Tos Latvijas politiskos spēkus, kas atbalsta Stambulas konvencijas denonsēšanu, Mihals salīdzina ar bēdīgi slaveno populistisko Igaunijas Konservatīvo tautas partiju (EKRE).
"Tāpat kā mums Igaunijā ir EKRE, arī Latvijā diemžēl ir vairāki politiskie spēki, kuriem sieviešu tiesības un drošības izjūta nav vērtība," sociālajos medijos raksta Mihals, kurš ir arī Igaunijā valdošās Reformu partijas līderis.
"Tie mēģina nomelnot Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, pamatojoties uz muļķībām un izdomājumiem. Ar skaļu un nepatiesu retoriku viņi cenšas apklusināt tos, kuru balsis ir klusas personīgās pieredzes dēļ," norāda Igaunijas premjers.
Viņš uzsver, ka Stambulas konvencija ir drošības tīkls, kas noteic, ka vardarbība nav privāta ģimenes lieta, bet gan sabiedrības problēma. Tā palīdzības sniedzējiem un brīvprātīgajiem dod atskaites punktu, ka centieni pēc drošības un cieņas ievērošanas ir kopīga vēlme gan kopienās, gan sabiedrībā, gan arī starp līdzīgi domājošām valstīm, piebilst Mihals.
Igaunijas premjers piemin savu darba laiku tieslietu ministra amatā, kad, tiekoties ar iekšlietu ministru un policijas un prokuratūras vadītājiem, viņš pamanījis, ka trūkst skaidra redzējuma par to, kā vērsties pret vardarbību ģimenē. Tas novedis pie gadījumiem, kad cietušajiem tika ieteikts "dienu padomāt", un prokurori bijuši noskaņoti izbeigt lietas par vardarbību ģimenē, lai varētu pievērsties citām lietām.
"Lai panāktu reālas pārmaiņas, mēs pieņēmām kriminālpolitiku, kas nodrošināja, ka prokuratūra lietas neizbeigs, ka cietušie saņems palīdzību un ka vainīgie tiks sodīti. Tas iezīmēja beigas padomju okupācijas laika domāšanai, kad sievietes piekaušana tika uzskatīta par privātu ģimenes lietu. Tā lietas mainījās, radās uzticība valstij, un situācija uzlabojās," atceras Mihals.
"Šīs pārmaiņas pretējā virzienā mūsu labo draugu vidū un viņu attieksmē noteikti ir nepareizs ceļš. Evika, es novēlu jums spēku un izturību, iestājoties par cilvēka cieņu," raksta Mihals, vēršoties pie Latvijas premjerministres Evika Siliņas (JV).
"Arī mums šeit, Igaunijā, jāturpina risināt šie jautājumi. Vardarbībai ir tendence atkārtoties. To zina ikviens, kas ar to ir saskāries. Tāpēc vēl jo svarīgāk ir, lai sabiedrībai būtu skaidra nostāja - mēs vienmēr iestājamies par vājāko pusi. Principā," uzsver Mihals.
Jau ziņots, ka ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Likumprojektu par izstāšanos no konvencijas iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".
Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai - vēršanās Satversmes tiesā vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.
Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.
Sieviešu tiesību aizsardzības organizācija, centrs Marta" un vairākas citas nevalstiskās organizācijas ir nosūtījušas vēstuli Valsts prezidentam, aicinot nodot likumu par izstāšanos no konvencijas otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. To parakstījuši vairāk nekā 2000 cilvēku.
Ar šādu aicinājumu pie Valsts prezidenta vērsusies arī JV Saeimas frakcija.
Tikmēr Rinkēvičs norādījis, ka rūpīgi izvērtēs Saeimas pieņemto likumu par izstāšanos no konvencijas, "ņemot vērā valstiskus un juridiskus, nevis ideoloģiskus vai politiskus apsvērumus".
Pēc Saeimas vairākuma lēmuma paziņojumu izplatījusi arī starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International". Organizācijas vecākā speciāliste sieviešu tiesību jautājumos Monika Kosta Riba vērtē, ka "Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu postošs trieciens valsts sieviešu un meiteņu, kā arī visu cilvēku, kas saskaras ar vardarbību ģimenē, aizsardzībai un tiesībām, kas sūta varmākām bīstamu vēstījumu, ka viņi var nesodīti izmantot un nogalināt sievietes un meitenes".
Savukārt Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidents Teodors Rusopuls piektdien paziņojis, ka Latvijas Saeimas lēmums ir bīstams signāls.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
