Pasaulē
Eksāmenu sesija vidusskolēniem noslēgsies 12. jūnijā ar augstākā līmeņa eksāmenu ģeogrāfijā.
Optimālā un augstākā līmeņa eksāmenu svešvalodā vidusskolēni kārtos no 25. līdz 28. maijam, matemātikā - 1. jūnijā, bet latviešu valodā - no 3. līdz 5. jūnijam.
Šajā mācību gadā pirmo reizi tiks īstenoti optimālā līmeņa eksāmeni ķīmijā, fizikā un bioloģijā - attiecīgi 18., 20. un 22. maijā. No šī pārbaudījuma gan būs atbrīvoti tie skolēni, kuri iepriekšējos divos gados kādā no dabaszinātņu kursiem jau ir pildījuši monitoringa darbu. Eksāmenu varēs nekārtot arī skolēni, kuri to plāno kārtot augstākajā līmenī.
Jaunais eksāmens radīja neizpratni Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV). Politiķe valdības sēdē norādīja, ka saprot skolu bažas, taču uzsvēra, ka pārbaudījumi jākārto skolēniem.
"Tas bērns, kas mācījies, piemēram, humanitārajā klasē, kā viņš nokārtos šo eksāmenu, ja mēs par to paziņojam tikai novembrī?" vaicāja Siliņa.
Viņa interesējās arī par līdzšinējo monitoringa darbu rezultātiem - vai tie uzlabojas un skolas no tiem ir izdarījušas secinājumus. Siliņa jautāja, kas notiks ar skolēniem, kuri eksāmenu nenokārtos, un kā valdība nodrošinās, lai skolēnu sekmes uzlabotos.
"Ir skaidrs, ka pirmajā gadā, vienkārši uzliekot bērniem pārbaudes darbu, mēs ar viņiem eksperimentējam," vērtēja Siliņa, aicinot skaidrot, kas mainīts mācīšanās praksē pēc divu gadu izmēģinājuma.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) iebilda, ka obligātais eksāmens dabaszinātnēs nav pārsteigums. Lai sagatavotu sistēmu, tas sākotnēji tika ieviests kā monitoringa darbs. Šādu valsts pārbaudes darbu paredz valdības noteikumi par vidējās izglītības standartu, kas pieņemti pirms trim gadiem.
Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pārstāvji vērsa uzmanību, ka 2024./2025. mācību gadā monitoringa rezultāti "būtiski uzlabojušies". Viņi norādīja, ka monitoringa darbu rezultāti pēdējos divos gados ir detalizēti analizēti, ar secinājumiem iepazīstināti pedagogi un skolēni. Tāpat tiek īstenoti vairāki atbalsta pasākumi, skolotāji ir labāk nodrošināti ar mācību materiāliem. Bērnus regulārāk mācīties mudina jaunā vērtēšanas sistēma.
"Lielākā daļa skolu un skolēnu ir piedalījušies monitoringa darbā, un riski ir zemi," vērtē VIAA vadītāja Inta Ozola.
Monitoringa darbiem iepriekš netika piemērots minimālais vērtējuma slieksnis - pārbaudes darbs bija jākārto, bet nebija obligāti jāiegūst noteikts procentuālais slieksnis. Turpretim eksāmenā vidusskolēniem būs jāsasniedz vismaz 20%, lai tas skaitītos nokārtots. Ja skolēnam tas neizdosies, eksāmenu varēs kārtot atkārtoti pēc gada.
Tas neapmierināja premjeri, kuras ieskatā, "tas nav saprātīgs piedāvājums" un nepieciešams "jēgpilnāks, saprātīgāks risinājums". Politiķe uzsvēra, ka valdībai jau tagad jābūt gatavai sniegt "skaidras atbildes" vecākiem un bērniem, kuri izjūt stresu par jauno eksāmenu dabaszinātnēs.
"Pateikt, ka viņi pēc tam gadu nedabū atestātu, nav īsti normāli. Manuprāt, mēs pārāk brīvi pieejam šīm prasībām," uzskata Siliņa. Valdība uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izstrādāt "ceļa karti bērniem un vecākiem", ja skolēns tomēr nenokārto eksāmenu.
Pašlaik vidusskolas absolventiem jākārto pieci obligātie pārbaudījumi - latviešu valodā, svešvalodā, matemātikā un divos padziļinātajos kursos. Ar obligātu dabaszinātņu eksāmenu kopējais pārbaudījumu skaits pieaugs līdz sešiem. Lai to samazinātu līdz pieciem, IZM oktobrī nāca ar rosinājumu atteikties no viena padziļinātā kursa eksāmena. Grozījumus par šīm izmaiņām valdība plāno skatīt tuvākajā laikā.
Centralizēto eksāmenu sesija 9. klases skolēniem sāksies 19. maijā ar eksāmenu latviešu valodā. Eksāmenu matemātikā skolēni kārtos 26. maijā. Savukārt svešvalodās - angļu, vācu vai franču valodā - eksāmena vietā būs monitoringa darbs divās daļās - rakstu un mutvārdu. Angļu valodā pārbaudījums notiks no 22. līdz 24. aprīlim, bet vācu un franču valodā - 22. aprīlī.
"Lai samazinātu valsts pārbaudes darbu slogu skolēniem un skolām", 9. klasē centralizētais eksāmens svešvalodās aizstāts ar obligātu monitoringa darbu, taču tā vērtējumam netiks piemērots minimālais 15% slieksnis un tā rezultāti neietekmēs iespējas iegūt apliecību par pamatizglītības ieguvi.
VIAA pieļauj, ka daļa skolu varētu nepaspēt apgūt visu mācību saturu svešvalodas priekšmetos, tomēr uzsver, ka tas neietekmēs skolēnu pamatizglītības iegūšanu.
Pamatskolas absolventiem 28. aprīlī būs jākārto arī diagnosticējošais darbs dabaszinātņu mācību jomā. Savukārt valsts pārbaudes darbu dabaszinātnēs plānots ieviest 2026./2027. mācību gadā, izriet no izglītības ministres sacītā valdības sēdē.
Melbārde atzina, ka valsts pārbaudes darbu grafika apstiprināšana šobrīd notiek novēloti, un tas būtu jāpaveic līdz jaunā mācību gada sākumam. Viņa uzsvēra, ka tas rada lieku spriedzi gan skolām, gan skolēniem.
"Jā, ir vairākas inovācijas, ko ieviešam, taču tam nevajadzētu kļūt par normu," sacīja politiķe. Viņa piebilda, ka Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar OECD ekspertiem izstrādās ilgtermiņa stratēģiju valsts pārbaudes darbu sistēmas pilnveidei. To plānots pabeigt līdz nākamās vasaras beigām.
Tāpat iecerēti reģionālie semināri ar skolu vadītājiem. Ekspertu ieskatā nepieciešama padziļināta diskusija par eksāmenu struktūru un grafiku, jo, kā norāda skolu direktori, esošais grafiks ir pārlieku blīvs un rada grūtības skolām ar organizāciju.
Pēc Melbārdes sacītā, diskusijās būtu jāapsver arī jautājums, vai 9. klasē vispār nepieciešami eksāmeni, vai tomēr pietiktu ar monitoringa darbiem un iestājpārbaudījumiem nākamajā izglītības posmā.
"Tie ir lieli, filozofiski jautājumi, par kuriem jārunā arī standarta pārskatīšanas kontekstā," viņa sacīja.
Ministre uzsvēra, ka valsts pārbaudes darbu sistēmu nevajadzētu pārmērīgi birokratizēt, skatot to Ministru kabinetā. Viņasprāt, būtu jāgroza Izglītības likums, paredzot, ka šādus lēmumus var pieņemt pats izglītības ministrs.
"Es šo procesu piedzīvoju jau pusgadu un redzu, ka tas ir ļoti garš un sarežģīts," piebilda Melbārde.
2025./2026. mācību gadā minimālais 9. klases centralizētajos eksāmenos sasniedzamais vērtējuma slieksnis ir 15%, savukārt vidējā izglītībā jāsasniedz vismaz 20%.
Valdība otrdien pieņēma arī grozījumus noteikumos par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību. Izmaiņas paredz vienkāršot pieteikšanās un apstiprināšanas procedūras, noteikt eksāmenu ekspertu un vērtētāju atlaišanas prasības, sakārtot informācijas sistēmu izmantošanu procesā, kā arī uzlabot pedagogu profesionālo pilnveidi un rezultātu pieejamību. Tāpat precizētas eksāmenu organizēšanas iespējas dažādām izglītojamo grupām, piemēram, ieslodzījumu vietās.
Piemēram, par mēnesi pagarināta pieteikšanās centralizētajiem eksāmeniem. Tāpat izglītības iestādēm būs pienākums reģistrēt visus 9. klases skolēnus pamatizglītības eksāmeniem Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā un vairs nebūs nepieciešams vecāku iesniegums.
Sertifikātus par pamatizglītību plānots izsniegt no 26. jūnija, bet par vispārējo vidējo izglītību - no 3. jūlija. Skolēniem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ kārtos valsts pārbaudes darbus papildtermiņā, sertifikātus par pamatizglītību varētu izsniegt, sākot ar 30. jūniju, bet par vispārējo vidējo izglītību - no 17. jūlija.
Nākamgad aprīlī gaidāmi arī monitoringa darbi 3. un 6. klasēm tekstpratībā, dabaszinātņu pratībā un rēķinpratībā, bet 2., 5. un 8. klases skolēni pildīs monitoringa darbu par rezultātiem, pārejot uz mācībām tikai latviešu valodā.
