Pasaulē
Urbanovičs uzsver, ka kurināmās koksnes eksports ir jāaptur arī tāpēc, lai juridiski korekti varētu pārtraukt ilgtermiņa līgumus, kas "pašlaik izputina daļu no ražotājuzņēmumiem".
Eiropas Savienība (ES) ir vienojusies par stingru sankciju režīmu pret Krieviju un Baltkrieviju, tāpēc šādos "force majeure" jeb ārkārtas apstākļos ir pamatoti solidaritāti sagaidīt no draugiem ES, izteicies "Saskaņas" politiķis.
"Ja kaut kas vēl var pārsteigt Latvijas politikā, tad tas ir letarģiskais miers, ar kādu valdība stūrē valsti arvien dziļāk visādās krīzēs. Kapteinis mierīgi noraugās, kā kuģis tuvojas bīstamām klintīm," tā situāciju redz Urbanovičs.
Politiķis atzīmē, ka "teorētiski Latvijai pietiek" meža resursu, lai ar malku, šķeldu, granulām nodrošinātu savu iedzīvotāju vajadzības pēc kurināmā. "Taču mūsu cilvēki nevar par to samaksāt tādu cenu, kā var atļauties bagātu Skandināvijas valstu pircēji," akcentē "Saskaņas" līderis.
Urbanovičs vērš uzmanību, ka tagad šķeldas, granulu un cita kurināmā ražotājiem no Latvijas mežu izstrādātājiem jāpērk koksnes izejmateriāls par "karalaika" cenām, bet "turīgajiem skandināviem produkcija jāpārdod par "mieralaika" cenām", kas Latvijas uzņēmumiem nozīmējot bankrotēšanu.
Lai risinātu šo problēmu, valdībai ir jāaptur kurināmās koksnes eksportu, norāda politiķis. "Skandināvi taču ir pietiekami tālredzīgi, lai nepalielinātu savu mežu izciršanu, viņi ir gatavi piedāvāt labu cenu, lai mēs to izdarām šeit, Latvijā. Un mēs cērtam," negatīvo situāciju apraksta parlamenta deputāts.
"Ģeopolitikas principi liek mums atteikties no Krievijas gāzes. Taču tie neliek mums rīkoties pret savu iedzīvotāju interesēm. Tie neliek mums pievērt acis uz valdības bezdarbības izraisītiem apdraudējumiem," akcentē "Saskaņas" frakcijas vadītājs.
Urbanovičs vērš uzmanību, ka, lai gan iedzīvotāji tiek mudināti pāriet uz alternatīviem resursiem, taču praksē AS "Sadales tīkli" infrastruktūra nevarot paņemt visu jaudu, ko iedzīvotāji būtu gatavi nodrošināt ar saules paneļiem.
"Siltumražotāji cenšas palielināt šķeldas siltumenerģiju, samazinot gāzes patēriņu, bet šķeldu atdodam citiem. Mēs neaizstāvam savus ražotājus, kas ilgtermiņa saistību dēļ būs spiesti slēgt uzņēmumus, atlaist darbiniekus," šādus riskus, ja netiktu apturēts koksnes eksperts, saskata opozīcijas politiķis.
Kā ziņots, kā sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā ir energoresursu cenu pieaugums, jau tagad palielinot iedzīvotāju rēķinus. Valdība ir konceptuāli atbalstījusi gaidāmo atbalsta pasākumu piešķiršanu apmēram 350 miljonu eiro apmērā.
Valdības pārstāvji pagaidām nav pauduši atbalstu koksnes produkcijas eksporta ierobežošanai, uzsverot, ka tā Latvijai pietiekot arī bez ierobežojumiem.
