Pasaulē
Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte aģentūrai LETA norādīja, ka oficiālu lūgumu no Ukrainas par kādiem konkrētiem soļiem Latvija šobrīd vēl nav saņēmusi. "Kad tas tiks saņemts, Latvijas kompetentās ministrijas to rūpīgi izvērtēs sadarbībā ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm," viņa sacīja.
ĀM preses sekretāre akcentēja, ka minēto tēmu Ukraina ir pieminējusi, tostarp Latvijas ārlietu ministrei Baibai Bražei piektdien, 26.aprīlī, tiekoties ar Ukrainas kolēģiem vizītes laikā Ukrainā.
Jau vēstīts, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 16.aprīlī parakstīja pretrunīgi vērtēto mobilizācijas likumu, kura mērķis ir palielināt karavīru skaitu.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada sākumā karavīriem frontes līnijās nav bijis iespēju rotācijas kārtībā doties atpūstā, tikmēr daudzi tūkstoši ukraiņu turpina izvairīties no iesaukšanas. Ar likumu tiek ieviestas vairākas izmaiņas pašreizējā sistēmā, paplašinot Ukrainas varasiestāžu pilnvaras izdot iesaukšanas pavēstes, izmantojot elektronisko sistēmu.
Jaunajā likumā paredzēti arī stingrāki sodi par izvairīšanos no iesaukšanas armijā un noteikts, ka vīriešiem ir pienākums atjaunināt militāro reģistrācijas informāciju varasiestādēs.
Taču likums neparedz demobilizēt frontē ilgstoši dienējušos karavīrus, no kā likumdevēji atteicās Ukrainas armijas spiediena ietekmē. Deputāti paziņoja, ka demobilizācijas jautājums tiks risināts atsevišķā likumprojektā, bet sīkāku informāciju nesniedza.
Zelenskis šomēnes parakstīja atsevišķu likumu, ar kuru samazināja mobilizācijas vecumu no 27 līdz 25 gadiem.
