Pasaulē
ZM pārstāvji atzīmē, ka šādu norāžu mērķis ir vairot patērētāju informētību, ļaujot tiem izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītus lēmumus. Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis, nepērkot tajās ražotos produktus, vai vēlas atbalstīt kādu citu valsti, piemēram, izvēloties Latvijā valstī ražoto produkciju.
Informācija par ražošanas valsti pēc tirgotāja izvēles jānorāda produkta cenu zīmē, pie produkta, produktu grupas vai arī pie tirdzniecības vietas, ja visi tajā esošie produkti ražoti vienā valstī. Valsti, kurā ražots pārtikas produkts, varēs norādīt rakstveidā ar valsts nosaukumu vai tās karoga attēlu. Lai neizceltu agresorvalstu produktus, kuri ražoti Krievijā vai Baltkrievijā, šīs valstis jānorāda tikai rakstveidā.
Ministrijas pārstāvji min, ka norāde par produkta izcelsmi jāveido atbilstoši pārtikas produkta marķējumā, pavaddokumentos vai piegādātāja citā veidā tirdzniecības uzņēmumam sniegtajai informācijai par attiecīgo produktu.
Noteikumi neparedz papildu prasības informācijas iegūšanai par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, tāpēc tirdzniecības uzņēmumiem jāizmanto tikai tās ziņas, kuras par pārtikas produktu informāciju atbildīgais pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs norādījis atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulējumā noteiktajām prasībām vai brīvprātīgi. Ja informācija par valsti tirgotājam nav pieejama, valsts nosaukuma vietā jānorāda teksts "Valsts - nav ziņu".
Ministrijas pārstāvji akcentē, ka norādes nav obligāti jāizvieto sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, pārtikas tirdzniecības vietā, kurā sniedz izbraukuma pakalpojumu, kā arī pārtikas tirdzniecības automātos.
ZM pārstāvji atzīmē, ka ministrijas tīmekļvietnē pieejamas vadlīnijas, kurās ir skaidrojumi, kā no marķējumā, pavaddokumentos, vai preces piegādātāja citā veidā sniegtajā informācijā pieejamajām ziņām identificēt valsti, kurā produkts ražots.
Tāpat valdība nolēma, ka ir nepieciešams veikt izvērtējumu par valsts, kurā ražots pārtikas produkts, norāžu ietekmi uz patērētāju izvēli un tirgus attīstību. Ziņojumu Ministru kabinetā (MK) paredzēts iesniegt līdz 2025.gada 1.jūnijam.
Konstatējot neatbilstības prasībai norādīt pārtikas produktu ražotājvalstis, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) līdz 2025.gada 28.februārim sākotnēji piemēros principu "konsultē vispirms".
ZM pārstāvji gan uzsver, ka principu "konsultē vispirms" nepiemēros gadījumos, kad PVD atkārtotas pārbaudes laikā konstatēs, ka mazumtirdzniecības uzņēmums pārtikas tirdzniecības vietā nav sācis noteikto prasību izpildi.
