Pasaulē
Kā aģentūru LETA informēja ministra padomniece Agnese Vārtiņa, Puntulis uzsver, ka kultūra nav apdraudēta. Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris var turpināt radīt izrādes krievu valodā, saglabājot savu māksliniecisko identitāti un bagātinot Latvijas kultūras telpu. Viņš vērtē, ka mākslai nav jāzaudē sava daudzveidība.
Kultūras ministra ieskatā valsts institūciju publiskajai saziņai ir cita funkcija. Viņaprāt, tā veido vienotu pilsonisko telpu, kurā visus, tostarp Latvijas krievus, Latvijas poļus, vai Latvijas baltkrievus, vieno viena valsts valoda - latviešu valoda. Puntulis uzsver, ka tāpēc lietišķajai komunikācijai ir jāatbilst Latvijas valsts valodas politikai un mūsdienu drošības realitātei.
"Pastāvīga Krievijas agresija un tās īstenotā ietekmes politika ir būtiski mainījusi Eiropas drošības vidi. Šajos apstākļos valsts valodas stiprināšana nav vēršanās pret kādu sabiedrības daļu. Tā ir atbildīga valsts rīcība, kas stiprina sabiedrības saliedētību, noturību un kopējo informatīvo telpu," pauž kultūras ministrs.
Viņš atzīmē, ka publiskajā telpā cilvēkus vieno latviešu valoda, bet kultūras telpā saglabājas radošā brīvība. Kultūras ministrs akcentē, ka šie principi viens otru neizslēdz, jo tie kopā "veido stipru, demokrātisku un drošu Latvijas valsti".
Jau rakstīts, ka Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra vadība iebilst pret kultūras ministra rīkojumu par krievu valodas izslēgšanu no Kultūras ministrijas (KM) padotības iestāžu publiskās saziņas, tā atklātā vēstulē pauž teātra direktore Dana Bjorka.
Teātra ieskatā kultūras ministra rīkojums ir pretrunā ar vairākiem Čehova teātra darbību regulējošiem pamata dokumentiem, tostarp Ministru kabineta 2022. gada rīkojumu par valsts līdzdalības saglabāšanu teātrī, ko parakstījis arī bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un toreizējais kultūras ministrs Puntulis.
Vēstulē uzsvērts, ka rīkojums ir pretrunā arī ar KM deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem, kas paredz veicināt mazākumtautību skatītāju piesaisti Latvijas kultūrtelpai, sabiedrības integrāciju un starpkultūru dialogu, kā arī ar teātra vidēja termiņa darbības stratēģiju 2025.-2028. gadam.
Teātra vadība uzsver, ka ar rīkojumu faktiski tiek mēģināts ieviest jaunu aizliegumu informēt auditoriju krievu valodā, taču šādu pamattiesību ierobežojumu, teātra ieskatā, nevar noteikt ar ministra iekšēju administratīvu pavēli. Vēstulē atgādināts, ka Satversmes tiesa 2026. gada 30. marta spriedumā uzdevusi Saeimai līdz 2027. gada 1. maijam panākt līdzsvaru latviešu valodas, mazākumtautību tiesību un valsts drošības aizsardzībā.
Teātris pauž bažas par rīkojuma "neizsvērtu un pārsteidzīgu" izdošanu, kas teātra ieskatā pirmšķietami liecina par pirmsvēlēšanu aģitāciju un politiskiem lēmumiem, nevis par pārdomātu kapitālsabiedrības vadību.
Teātris atzīmē, ka pilnīga krievu valodas izslēgšana no publiskās saziņas teātra ieskatā paralizētu informācijas nodošanu daļai sabiedrības, tostarp krievvalodīgajiem tūristiem un Ukrainas bēgļiem, kuri izmanto iespēju bez maksas apmeklēt izrādes, un negatīvi ietekmētu teātra finanšu rādītājus. Vadība apliecina, ka publiskajā komunikācijā ievēro Valsts valodas likumu un sabiedrību neuzrunā tikai krievu valodā
Jau rakstīts, ka kultūras ministrs izdevis rīkojumu KM padotības iestādēm no publiskās telpas izslēgt krievu valodas lietojumu. Atbilstoši rīkojumam KM, tās padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām ir jāievēro valsts valodas lietošanas prasības, nepieļaujot krievu valodas lietošanu situācijās, kas saistītas ar funkciju īstenošanu, piemēram, jebkāda veida starptautiskos pasākumos, stratēģijās, reklāmās un tīmekļvietnēs.
Kultūras ministrs savas rīcības pamatošanai piesauc Satversmes tiesas "atzīto, ka valstij ir pienākums stiprināt latviešu valodas lietojumu publiskajā telpā un veicināt vienotu Latvijas informatīvo telpu". Rīkojumu ministrs esot izdevis, "balstoties uz Satversmi, kurā noteikts, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda, un ievērojot to, ka Satversmes tiesa 2026. gada 30. marta spriedumā atkārtoti ir uzsvērusi latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nozīmi Latvijas valsts pastāvēšanā, demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanā un sabiedrības saliedētības nodrošināšanā".
KM noteiktie ierobežojumi nav attiecināmi uz profesionālo māksliniecisko darbību, ja radošā darba oriģināls ir krievu valodā. Prasība iestādēm jāievieš līdz 30. jūlijam.
