Pasaulē
Apvienotā saraksta Saeimas deputāti Andris Kulbergs, Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Edgars Putra, Aiva Vīksna, Linda Matisone, Česlavs Batņa, Māris Sprindžuks, Māris Kučinskis un Juris Viļums bija nosūtījuši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), prasot skaidrot Ministru kabineta (MK) rīcību saistībā ar dzelzceļa infrastruktūras projekta "Rail Baltica" īstenošanu.
SM atbildē komisijai norādīts, ka ministrija patlaban turpina darbu pie informatīvā ziņojuma izstrādes par "Rail Baltica" būvdarbu veikšanas grafiku, lai gan atbilstoši MK protokollēmumam šis ziņojums valdībā bija jāiesniedz līdz 2025.gada 1.martam.
Ministrijā norāda, ka ir izstrādāti trīs scenāriji, vērtējot gan finansējuma piesaistes iespējas, gan saistītos riskus, tostarp attiecībā uz projekta īstenošanas termiņiem un starptautisko saistību izpildi. Tādējādi būvdarbu veikšanas grafiks ir atkarīgs no pieejamā finansējuma.
Vienlaikus notiekot darbs pie projekta pirmās kārtas izmaksu pārskatīšanas.
SM arī norāda, ka risinājums par viensliežu ceļa izbūvi uz divceļu uzbēruma izriet no SM sagatavotā informatīvā ziņojuma, kuru valdība konceptuāli atbalstīja pērn 10.decembrī, kā arī ir iekļauts ziņojumā par būvdarbu grafiku, kas ir izstrādes stadijā. Pēc SM teiktā, šāds risinājums ļautu nodrošināt pārrobežu savienojamību termiņā, vienlaikus ļaujot veikt turpmākus paplašinājumus un iespēju turpmākajās kārtās izbūvēt otru sliežu ceļu, tādējādi panākot pilnu sākotnēji plānoto infrastruktūras kapacitāti.
Vienlaikus SM papildināja, ka šogad 11.februārī tika skatīts informatīvais ziņojums par projektam papildu nepieciešamo finansējumu 2025.gadā. Valdība pieņēma lēmumu par 3,345 miljonu eiro finansējumu Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" netiešo izmaksu segšanai, vienlaikus nosakot, ka jautājumu par pārējo nepieciešamo finansējumu skatīs "Rail Baltica" tematiskajā komitejā.
Minētajā komitejas sēdē netika panākta vienošanās par iespējamiem risinājumiem, notika diskusija par papildu informācijas sniegšanu, savukārt nākamajās komitejas sēdēs attiecīgais jautājums nav skatīts, jo ieilga diskusijas saistībā ar citiem komitejas darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem, teikts atbildē.
SM norāda, ka paralēli šajā laikā ir notikusi sarakste un sanāksmes starp SM un FM, piedaloties arī Ministru prezidentes biroja pārstāvjiem saistībā ar papildu skaidrojumiem par nepieciešamo finansējumu. Vienošanās pagaidām nav panākta.
SM vērš uzmanību, ka jautājumā par finansējuma nodrošināšanu ir jāņem vērā, ka valdības apstiprinātajā Latvijas Fiskāli strukturālajā plānā 2025.gada vispārējā valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 1,320 miljardi eiro jeb 3,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā 2025.gada budžeta likumā, kā arī 2026.-2028.gada budžeta ietvara sagatavošanai indikatīvā fiskālā telpa ir negatīva.
Kā uzsver ministrijā, nenodrošinot savlaicīgu projekta aktivitāšu ieviešanu, kā pamatā var būt arī nepietiekams finansējums, pastāv risks zaudēt piešķirto Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējumu, risks, ka var nākties atlīdzināt zaudējumus Igaunijai un Lietuvai, kā arī risks, ka Eiropas Komisija var turpmāk samazināt atbalstu finansējuma nodrošināšanā no Eiropas Savienības (ES) atbalsta programmām.
Kā pauž ministrijā, gadījumā, ja netiks rasts papildu finansējums "Rail Baltica" projekta vadībai un citu ar būvniecību saistīto aktivitāšu ieviešanai, tai skaitā pārrobežu aktivitātēm, kuras koordinē starptautiskais uzņēmums "RB Rail", Latvija nespēs izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu, faktiski izstāsies no "Rail Baltica" projekta un apstādinās projekta ieviešanu arī Igaunijā un Lietuvā.
Ministrijā norāda, ka risinājumi finansējuma nodrošināšanai tiks meklēti.
SM arī norāda, ka ir būtiski primāri koncentrēties uz šobrīd pieejamā finansējuma savlaicīgu ieguldīšanu, tādā veidā nodrošinot progresu projekta ieviešanā, kā arī turpinātu sarunas par ES budžeta finansējuma piesaisti nākamajā ES daudzgadu budžeta plānošanas periodā.
Kā vēstīts, atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
