Pēc viņa teiktā, jau ģimenes ārsts, mēģinot nosūtīt pacientu uz valsts apmaksātiem ambulatoriem izmeklējumiem vai pie speciālista, apzinās, ka gaidīšanas rinda būs tik liela, ka vienīgā reālā iespēja laicīgi saņemt šo pakalpojumu par budžeta līdzekļiem būs vēršanās slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Tas nozīmē, ka ir radīta situācija, kurā slimnīcas tiek spiestas pieejamo finansējumu iztērēt nepareizi, apliecināja Bērziņš.
Slimnīcu biedrības pārstāvis sacīja, ka valsts apmaksātu ambulatoro pakalpojumu deficīts ir bijis ļoti liels gadu no gada, kas nozīmē, ka problēma jau ir samilzusi un pacientu veselības kaites uzkrājušās. "Pieprasījums ir tik liels, savukārt pakalpojums ir deficītā, un tikai un vienīgi ar finansējuma palielināšanu ir iespējams dzēst šo ugunsgrēku ambulatorajā sadaļā," sacīja Bērziņš.
Viņš piebilda, ka, palielinot ambulatoro pakalpojumu pieejamību, samazinātos slimnīcu uzņemšanas nodaļu noslodze un saruktu arī pacientu skaits ar ielaistām problēmām.
Bērziņš arī atkārtoti izgaismoja medicīnas personāla trūkuma problēmu, kuras rezultātā nozare ir spiesta celt atalgojumu un valsts iestādes vairs nav spējīgas noalgot darbiniekus.
LSB vadītājs uzskata, ka Latvija ir pietuvojusies robežai, kur nākamais solis ir klasiska maksas medicīna.


