Pasaulē
Viņa atzīmēja, ka NKMP arhitektu atalgojums ir par 40% mazāks nekā Būvniecības valsts kontroles birojā, kur strādā līdzvērtīgu profesiju pārstāvji. Bula uzsvēra, ka birojs veic tikai uzraudzības funkciju, turpretī NKMP papildus pilda arī politikas plānošanas un ieviešanas funkciju. Viņas ieskatā, salīdzinot ar pašvaldību būvvaldēm, situācija ir vēl sliktāka - mazpilsētās būvvaldēs strādājošie arhitekti un būvinženieri saņem līdzvērtīgu vai lielāku atalgojumu nekā NKMP.
Bula norādīja uz sekām, ņemot vērā, ka esošie speciālisti pensionējas, taču jauni vietā nenāk un zināšanu pārmantojamība var tikt pārtraukta. Viņa atzina, ka aplēses, cik papildu finansējuma nepieciešams, lai NKMP darbinieku atalgojums sasniegtu vismaz Būvniecības valsts kontroles biroja līmeni, vēl tiek gatavotas. 2025. gada budžeta veidošanas procesā kopā ar Kultūras ministriju sākts darbs pie atlīdzības pārskatīšanas sistēmas.
NKMP vadītāja akcentēja, ka zemais atalgojums skar arī studiju izvēli, jo katru gadu samazinās studentu skaits arhitektu, mākslas vēsturnieku un vēsturnieku specialitātēs. Daļa jauniešu izvēlas studēt ārzemēs, un nav skaidrs, vai viņi atgriezīsies, jo Latvijā tirgus šajās specialitātēs esot iesaldēts. Viņasprāt, jauns cilvēks nevar veidot ģimeni un attīstīties par kultūras iestāžu piedāvāto algu.
Komentējot plašāku kultūrpolitikas kontekstu, Bula atsaucās uz UNESCO datiem, kas liecina, ka kultūras mantojums un radošās industrijas pasaulē kalpo kā ekonomikas dzinējspēks. Viņasprāt, Latvijā kultūra bieži tiekot uzlūkota kā attīstības kavētāja, lai gan kultūras tūrisms Eiropā nesot lielākos tūrisma ienākumus. Bula minēja, ka tūristi brauc uz Latviju, jo Rīgai un Kuldīgai ir UNESCO Pasaules mantojuma statuss.
